Pērn 80,1% Latvijas mājsaimniecību bija izmantojušas veselības aprūpes pakalpojumus pēdējo 12 mēnešu laikā. No tām katra trešā jeb 35,6% ar grūtībām vai ar lielām grūtībām spēja segt veselības aprūpes pakalpojumus visiem mājsaimniecības locekļiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Veselības aprūpes pakalpojumus gandrīz puse aptaujāto (45,4%) varēja segt diezgan viegli vai ar nelielām grūtībām, un tikai 19% tas bija viegli vai ļoti viegli, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu Latvijā 2016.gadā.
Laukos veselības pakalpojumus izmantoja par 16,3 procentpunktiem mazāk mājsaimniecību nekā pilsētās (attiecīgi 68,6% un 84,9%). Visvairāk veselības aprūpes pakalpojumus izmantoja Rīgas mājsaimniecības (90,7%). No tām mazāk nekā trešdaļa (30,2%) veselības aprūpes izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, gandrīz puse (47,5%) – diezgan viegli vai nelielām grūtībām, bet vairāk nekā piektā daļa (22,3%) – viegli vai ļoti viegli.
Dati norāda arī to, ka no visiem Latvijas reģioniem vismazāk mājsaimniecību – 69,3% veselības aprūpes pakalpojumus bija izmantojušas Zemgalē. Turklāt gandrīz puse jeb 44,7% šo mājsaimniecību norādīja, ka veselības aprūpes pakalpojumus visiem mājsaimniecības locekļiem spēja segt ar grūtībām, un tikai 16,9% varēja apgalvot, ka tos sedz viegli. Citos Latvijas reģionos veselības aprūpi pērn izmantoja 72% mājsaimniecību Vidzemē, 78,8% Kurzemē un 79,2% Latgalē.
CSP aptaujas dati liecina, ka vērtējot pēc mājsaimniecību tipa, vismazāk – nedaudz virs 70% veselības aprūpi pērn izmantoja vienas personas mājsaimniecību. Vairāk veselības aprūpi izmantoja mājsaimniecības ar bērniem. Visvairāk – pāri ar vienu bērnu – 87,2%, bet vismazāk – mājsaimniecības ar vienu pieaugušo un bērniem – 80,1%.
Visgrūtāk veselības aprūpes izdevumus bijis segt vientuļo vecākā gadagājuma (no 65 gadu vecuma) personu mājsaimniecībām – 51,9% tos sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Savukārt pāri ar vienu bērnu visretāk saskārās ar grūtībām segt izdevumus veselības aprūpei. Tikai 19,3% apgalvoja, ka veselības aprūpes izdevumus sedz ar grūtībām, savukārt 26,2% apgalvoja, ka ar veselības aprūpi saistītos izdevumus sedz viegli.
Vērtējot pēc mājsaimniecību ienākumiem, vismazāk veselības aprūpes pakalpojumus bija izmantojušas mājsaimniecības ar viszemākajiem ienākumiem.
2016.gadā 69,9% 1.kvintiļu grupas mājsaimniecību bija izmantojušas veselības aprūpes pakalpojumus. Pusei (49,6%) bija grūtības segt veselības aprūpes izdevumus visiem mājsaimniecības locekļiem, un tikai 17,2% tos varēja segt viegli vai ļoti viegli. Jo lielāki ienākumi, jo vairāk mājsaimniecību izmantoja veselības aprūpes pakalpojumus – no 79,5% 2.kvintiļu grupas mājsaimniecību līdz 83,6–83,7% 3. – 5.kvintiļu grupas mājsaimniecību.
Tomēr vislielākās grūtības segt veselības aprūpes pakalpojumus bija 2.kvintiļu grupas mājsaimniecībām, starp kurām 52,6% tos sedza ar grūtībām, un tikai 13,1% – viegli.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ieva Čīka/LETA
