Lai Latvija piedzīvotu tīģera lēcienu, jāmaina domāšanu un attieksmi pret valsti, secināts Latvijas Universitātes (LU) un informācijas aģentūras LETA rīkotajā konferencē Uzņēmība. Zināšanas. Panākumi.
“Mēs joprojām esam Eiropas Savienības ekonomikas nomale un diemžēl ar ātrumu 2%-3% gadā… Bez šī izrāviena, mēs tur tā arī paliksim,” vērtējot Latvijas stāvokli pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju, atzina LETA valdes loceklis Juris Mendziņš. Kā piemēru ekonomiskajam izrāvienam viņš piedāvāja Singapūru, kas, tālredzīgi piesaistot investīcijas, no ļoti zema sociāli ekonomiskā stāvokļa 70. gados ir iekļuvusi pasaules līderos.
Uzņēmējs Ģirts Rungainis uz jautājumu, kā piedzīvot tīģera lēcienu un kā mums būt turīgākiem visiem kopā, akcentēja, ka pēdējos 25 – 27 gadus mūs ir vadījusi postpadomju elite un pašlaik ir aktuāli saprast, ka tai ir beidzot jāaiziet. Mūsu valsts galvenā problēma ir neprasme nopelnīt, skaidroja Rungainis. Viņš kā risinājumu piedāvāja dārgu preču un pakalpojumu ar pieaugošu atdevi radīšanu, jo, ja gribam labi dzīvot – labi jāpārdod un labi jāzīmolo.
Valsts attīstībai ir nepieciešama arī pēc iespējas lēta un vietēji ražota enerģija. Kā Latvijas attīstības galveno centru Rungainis saskata Rīgu – blīvu, koncentrētu, un no metropoles statusa gūtos labumus, sadalot pa visu valsti.
Diskusiju dalībnieki bija vienisprātis, ka izglītība ir svarīga valsts izrāvienā. “Galvenais ir mainīt domāšanu, tas ir visgrūtākais. Un ar izglītību domāšana mainās,” akcentēja LU emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane. Viņasprāt, jāmaina attieksme arī pret savu valsti, jo cilvēkam jājūtas līdzdalīgam savā valstī, un domāšana bez intelektuālā un kultūras mantojuma būs sekla. Kā valstisku problēmu profesore saredz arī ierēdnieciskumu, jo “mums trūkst valstsvīru, mums ir tikai ierēdņi”.
Autors: LETA / Foto: LETA
