Aptuveni divas trešdaļas jeb 62,7% aizbraukušo tautiešu Latvijā nevēlas atgriezties, jo ir vīlušies valstī kā tādā, šodien konferences “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. 2016” darba grupā par remigrāciju sacīja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra pētniece Inta Mieriņa.
Tomēr, kā parāda centra rīcībā esošie dati, aptuveni 40% cilvēku, kuri Latvijā ir atgriezušies, pēc tam atkal dodas prom uz ārzemēm. Mieriņa norādīja, ka ir nepieciešams saprast, kāpēc cilvēkiem nav izdevies šeit atkārtoti iedzīvoties.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki nevēlas atgriezties, ir nespēja atrast piemērotu darbu. Tāpat daudzi no jau ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem tur ir iekārtojušies un nevēlas atgriezties, kā arī daudzi Latvijā neredz uzņēmējdarbības izaugsmes iespējas. Tomēr, kā norādīja Mieriņa, ļoti daudzi aptaujātie aizbraucēji ir norādījuši, ka ir vīlušies Latvijas valstī. Kopumā šādi uzskata 62,7% aizbraucēju, un emigrantu vidū šī nostāja pieņemas spēkā.
Pētnieki secinājuši, ka tikai 16% aizbraucēju ir gatavi atgriezties tuvāko piecu gadu laikā, bet 41% šobrīd atgriezties neplāno vispār. Viņi gan varētu atgriezties, ja uzlabosies apstākļi Latvijā. Mieriņa gan atzīmēja, ka tas nozīmē to, ka aizbraukušie tautieši cieši seko Latvijā notiekošajam.
Pētniece arī uzsvēra, ka valstij vairāk jāpalīdz reemigrantu ģimenēm un bērniem iekļauties sabiedrībā, jādomā par vietām bērnudārzos, kā arī bērniem jāpalīdz iekļauties Latvijas izglītības sistēmā. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka daudzi latvieši ārzemēs ir salaulājušies, tāpēc arī viņu dzīvesbiedriem ir jāpalīdz gan ar latviešu valodas apguvi, gan iekļaušanos darba tirgū.
Mieriņa piebilda, ka Latvijai jārūpējas par latviešu valodas saglabāšanu diasporās, jo cilvēki, kuriem ir lielāka emocionālā saikne ar Latviju, vairāk vēlas atgriezties.
