Pirms gadumijas “Ventspils reisā” tika godināts autobusa vadītājs Uldis Reinolds, kurš, strādājot uzņēmumā, kļuvis par dubultmiljonāru. Tiesa, ne jau klasiskajā izpratnē, sakrājot naudu, bet gan īpaši – uzņēmuma 23 gadu pastāvēšanas laikā viņam pirmajam izdevies nobraukt tik daudz kilometru.
Taču autobusa vadītāja dzīve jau nav tikai braukšana ar autobusu. To apliecina arī Uldis.
Viņš stāsta, ka interese par tehniku radusies jau bērnībā, tomēr uzmanības centrā vienmēr bijis autobuss. Kā mazam zēnam galvenā rotaļlieta vienmēr bijis autobuss; citas rotaļlietas tā nav interesējušas.
Kā jau daudzi padomju laika Kurzemes jaunieši, pēc skolas beigšanas Uldis Reinolds mācība turpināja Kandavas tehnikumā. Brīvajā laikā interesējis sports – vieglatlētika, slēpošana, bet tehnikas remontēšana tā īsti nav aizrāvusi; mācības vairāk bijušas tāpēc, ka vajag, kamēr sirds ilgojusies pēc autobusa un kustības. Tehnikumā iegūtā zināšanas gan bez pielietojuma nav palikušas.
Laikā, kad sācis strādāt par autobusa vadītāju, pašam bija jāatbild arī par to, lai transportlīdzeklis būtu tehniskā kārtībā un jāveic arī remonti. Reiz gadījies autobusu pat pārkrāsot, jo gribējies, lai busiņs līdzinās ārzemju autobusiem. Ar smaidu Uldis atzīst, ka šodien, strādājot “Ventspils reisā”, vairāk par paklājiņa piegriešanu darīt neļaujot – remontus veic auto atslēdznieki un auto elektriķi. Smaidot viņš gan atzīst, ka mūsdienu autobuss ļoti atšķiras no tā, ar ko braucis pirms 40 gadiem, tajā ir tik daudz elektronikas, ka nepieciešamas cita veida zināšanas, nevis tās, ko pagājušā gadsimta 70. gados mācīja tehnikumā. Taču brīvajos brīžos gan viņš mainot profesiju un esot atbildīgs par ģimenes autoparku – tad arī lieti noderot gan tehnikuma, gan dzīves laikā iegūtās tehniskās zināšanas un prasmes.
Pirms darba “”Ventspils reisā” Uldis Reinolds strādājis arī par smagā auto šoferi, un tūrisma autobusa vadītāju Rīgā. Pirms neilga laika ceļojumi ar autobusu bija ļoti populāri, tāpēc Eiropa izbraukāta krustām šķērsām. Autobusa vadītājs stāsta, ka tūrisma braucieni ir komandas darbs. Tajos jāprot ne tikai sadarboties ar otru šoferi un gidu, bet arī sadzīvot ar visu grupu, jo brauciena dalībnieki uz laiku kļūst par vienu ģimeni.
No redzētajām valstīm pašam vislabāk patīkot Norvēģija un Itālija, jo tur ir kalni. Pēc pirmā brauciena uz Norvēģiju esot bijusi sajūta, kas smagāku ceļu vairs nevarot būt, taču ar laiku pierādījies pretējais – pat ne pārāk augstos kalnos, piemēram, kā Slovākijā, var būt bīstamas un grūti izbraucamas kalnu pārejas, jo kalni katrā valstī ir atšķirīgi.
Šķiet, kur gan vieglāk sakrāt kilometrus kā tūrisma braucienos! Viens brauciens un vairāki tūkstoši paši kontā ieripo. Taču realitāte ir citāda. Tūrisma braucienos sakrāti tikai nepilni 20% no kopējā kilometru skaita, tas ir, apmēram 390 tūkstoši. Visvairāk braukts tieši maršrutā Ventspils -Rīga – Ventspils, kurā sakrāts vairāk nekā pusotrs miljons kilometru. Vēl nedaudz – nepilni 30 kilometru pie autobusa stūres nobraukti tepat – Latvijā.
21 gada laikā, kamēr kilometri krājušies, Uldis Reinolds strādājis pie 5 dažādu autobusu stūres. Viņš pats saka, ka mīļākais ir bijis Mercedes Benz O 508 tūrisma klases autobuss, ar kuru nobraukts vismaz miljons kilometru. Pašlaik Uldis Reinolds vada līdzīgu, tikai SETRA autobusu. Uz jautājumu, vai nav grūti vadīt lielas ietilpības autobusu, Uldis Reinlods atbild, ka šo gadu laikā pie tā jau pieradis tā, ka nemaz nespēj sevi iedomāties pie maza autobusa stūres – tas viņam nepiestāvot.
12.01.2021. / Autors: PSIA “Ventspils reiss” / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
