Ventspils brīvostas publiski sniegtā informācija par SIA Ventspils nafta termināls (VNT) veiktajām darbībām saistībā ar tvaiku savākšanas iekārtas (TSI) uzstādīšanai nepieciešamā zemes gabala nomas līguma slēgšanu un VNT līdzdalības aicinājumu Brīvostas noteikumu izstrādē ir maldinoša un neatspoguļo faktisko situāciju, informē VNT.
VNT atgādina, ka šī gada 22.februārī VNT un AS Ventbunkers iesniedza Ventspils brīvostas pārvaldei izskatīšanai kopīgu iesniegumu par zemes gabala muliņu teritorijā nodošanu nomā VNT pastāvīgas TSI uzstādīšanai. Pirmajā atbildē uz šo iesniegumu Ventspils brīvostas pārvalde informēja VNT, ka šis jautājums tiks apspriests vienā no gaidāmajām Ventspils brīvostas valdes sēdēm. Taču šā gada 12.aprīlī VNT saņēma Ventspils brīvostas pārvaldes vēstuli, kurā norādīts, ka saistībā ar 2008.gadā uzlikto arestu AS Ventbunkers akcijām Ventspils brīvostas pārvalde nevar lemt par kopīgo iesniegumu kamēr šis jautājums nav juridiski atrisināts.
Ņemot to vērā, šā gada 26.aprīlī VNT vērsās Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā un 10.maijā saņēma tiesas atzinumu. Atzinumā ir norādīts, ka Ventspils brīvostas pārvaldei ir tiesības un rīcības brīvība izlemt jebkādus jautājumus un pieņemt lēmumus attiecībā uz tās valdījumā esošajiem zemes gabaliem, kuri ir nodoti AS Ventbunkers nomā.
VNT iesniedza Ventspils brīvostas pārvaldei Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas izsniegto atzinumu 13.maijā, kaut gan pēc būtības Ventspils brīvostas pārvaldei, šauboties par tās tiesībām lemt par zemes gabalu, kas nodots Ventspils brīvostas valdījumā, būtu bijis pašai jāpieprasa un jāsaņem šāds tiesas atzinums, tādējādi ievērojami paātrinot procesu, norāda VNT.
Ventspils pilsētas dome un Ventspils brīvostas pārvalde vairākus gadus turpina norādīt VNT uz TSI uzstādīšanas nepieciešamību, tomēr šo gadu laikā ne Ventspils brīvostas pārvalde, ne Ventspils pilsētas dome nav izrādījusi steidzamību grozīt Ventspils brīvostas noteikumus, iekļaujot tajos jaunas prasības par TSI uzstādīšanu. Pēkšņa steidzamība radās brīdī, kad VNT publiski paziņoja par plānoto ieceri uzstādīt pastāvīgu TSI līdz 2017.gada novembrim, skaidro uzņēmums.
Šī gada februārī Ventspils brīvostas pārvalde aicināja Ventspils brīvostas operatorus, arī VNT, piedalīties tikšanās saistībā ar Ventspils brīvostas plāniem izstrādāt smaku samazināšanas programmu, ņemot vērā naftas produktu pārkraušanas rezultātā esošās smakas. Tā bija vienreizēja tikšanās šā gada 4.februārī, kuras laikā Ventspils brīvostas pārvalde apliecināja, ka ostas termināļiem tiks sniegta aktuālā informācija par smaku samazināšanas programmas izstrādes rezultātiem. Nedēļu pēc šīs sanāksmes nolīgtais Ventspils brīvostas pārvaldes konsultāciju uzņēmums apmeklēja VNT ar nolūku iegūt informāciju smaku samazināšanas programmas izstrādei. VNT uzsver, ka uz citām tikšanās reizēm VNT dalības aicinājumu nav saņēmis un pat nenojauta, ka esot bijušas trīs tikšanās.
Neskatoties uz VNT vairākkārtējiem jautājumiem, kopš šā gada februāra Ventspils brīvostas pārvalde nekādu papildu informāciju VNT nav sniegusi. Atkārtoti jāuzsver, ka Ventspils brīvostas pārvalde šī gada 27.maija valdes sēdē ierosināja Ventspils pilsētas domei veikt grozījumus 2012.gada 2.marta Ventspils saistošajos noteikumos Nr. 9 Ventspils brīvostas noteikumi, neuzrunājot VNT noteikumu izstrādes procesā, neskatoties uz to, ka VNT jau sešus mēnešus cenšas saņemt atbildes no Ventspils brīvostas pārvaldes uz saviem pieprasījumiem ar mērķi uzstādīt pagaidu un pastāvīgo TSI, uzsver uzņēmums.
Arī pēc Brīvostas noteikumu grozījumu ierosināšanas, šā gada 8.jūnijā VNT izteicis Ventspils domei lūgumu iepazīties ar šī dokumenta saturu, taču 30.jūnijā Ventspils dome informēja, ka grozījumu projekts vēl ir izstrādes un saskaņošanas stadijā, un pēc gala redakcijas izstrādes noteikumu projekts būs pieejams pašvaldības portālā.
Šobrīd VNT, kas ir lielākais naftas produktu pārkraušanas terminālis Baltijā, kurš nodrošina 70% no visu lejamkravu pārkraušanas apjoma Ventspils ostā un 40% Latvijā, joprojām nav zināmas ne jaunās prasības, ne paredzētais pārejas periods prasību izpildes nodrošināšanai, kā arī nav skaidrs, kad šī informācija būs pieejama. Esošā situācija ne tikai kavē TSI projekta realizācijas termiņu, bet arī negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības stabilitāti Ventspils ostā, piebilst uzņēmumā.
Kā zināms, Ventspils brīvostas pārvalde izteikusies, ka VNT maldina sabiedrību par brīvostas pārvaldes, kā arī Ventspils pašvaldības darbu. Brīvostas pārvaldē norādīts, ka, lai tā varētu VNT izsniegt tehniskos noteikumus tvaiku savākšanas iekārtu uzstādīšanai, nepieciešami grozījumi Ventspils brīvostas pārvaldes noteikumos, kas nosaka, kādas iekārtas smaku izplatības mazināšanai uzstādāmas.
«Noteikumu grozījumus izstrādājām paātrinātā tempā, piesaistot labākos ekspertus un izvērtējot efektīvāko pieredzi citās ostās, turklāt sasaucām ārkārtas valdes sēdi 27.maijā, lai noteikumus apstiprinātu ātrāk, nekā to paredz kārtējo valdes sēžu grafiks. Šobrīd grozījumi nosūtīti saskaņošanai atbildīgajā ministrijā. Pēc apstiprināšanas tie būs obligāti visiem termināļiem, kas strādā Ventspils brīvostā, arī VNT. Tieši šie noteikumi var būt par pamatu tehnisko noteikumu izsniegšanai TSI uzstādīšanai,» norādīts brīvostas paziņojumā. Tāpat piebilsts, ka Ventspils brīvostas pārvalde gaida informāciju no VNT par precīzu plānoto TSI atrašanās vietu, lai rūpīgi izvērtētu būvju izvietošanas tehniskos aspektus.
Vienlaikus brīvostā neizpratni radot VNT vadības apgalvojumi, ka Ventspils pašvaldība kavē uzņēmumu attīstību, jo tieši pašvaldības atbalsts, pēc brīvostas pārstāvju sacītā, bieži ir bijis izšķirošs, lai realizētu projektus brīvostas teritorijā.
VNT nodrošina tranzīta pakalpojumus – naftas un naftas produktu pieņemšanu no cauruļvadiem, dzelzceļa vagonu cisternām un no tankkuģiem, to uzglabāšanu un pārkraušanu. VNT ir tehnoloģiski modernākais un lielākais naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums Baltijā ar kopējo rezervuāru parka ietilpību 1,2 miljoni kubikmetru.
51% VNT pieder AS Ventspils nafta, kas ir viena no lielākajām uzņēmumu grupām Latvijā. AS Ventspils nafta ir koncerna mātes sabiedrība, kas pārvalda ieguldījumus grupas uzņēmumos, veicinot koncerna kopējās vērtības un katra atsevišķā uzņēmuma vērtības pieaugumu.
