Plānotie grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” neveicinās biznesa attīstību pašvaldību teritorijās, bet gan radīs neparedzamu, pretrunīgu un investīcijām nelabvēlīgu vidi Latvijā, informēja SIA Ventspils nafta termināls (VNT) pārstāvji.
Kā norādīja uzņēmuma ģenerāldirektors Larss Panclafs, nodokļu atlaides piemērošanai jākalpo par stratēģisko rīku valsts pārvaldei, nevis šāda funkcija jānodod pašvaldību patvaļai. Grozījumu pieņemšana ir sasteigta, nav rūpīgi izvērtēta to iespējamā ietekme, kā arī nav ņemti vērā ietekmēto un tieši iesaistīto komersantu viedokļi.
“VNT jau ilgu laiku saskaras ar situāciju, ka Ventspils pilsētas dome un Ventspils Brīvostas pārvalde kavē uzņēmuma attīstību. Piemēram, uzliekot aizliegumu VNT atļauju saņemšanai līdz brīdim, kad tiks uzstādīta tvaiku savākšanas iekārta (TSI). Jautājums par TSI uzstādīšanas vietu ostas teritorijā ir atrisināts, bet atļauju saņemšanas process nevirzās. Nav jābūt ļoti tālredzīgiem, lai saprastu, ka likuma grozījumi pirmām kārtām tiks piemēroti Ventspilī pret VNT,” prognozēja Panclafs.
Viņš arī norādīja, ka stabila un paredzama tiesiskā vide ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas līdzās ostas veiktspējai, naftas produktu transportēšanas izmaksām un termināļa darbības efektivitātei ietekmē VNT spēju piesaistīt kravu plūsmas un attīstīties nepastāvīgajā naftas tirgū.
“VNT līdzīpašnieki ir ieguldījuši terminālī vairākus miljonus eiro un Latvijā sākuši biznesu, paļaujoties uz paredzamu uzņēmējdarbības vidi. Ja jutīsim, ka investoru tiesības tiek pārkāptas, noteikti aizstāvēsim savas aizskartās intereses, izmantojot visus iespējamos līdzekļus gan valsts, gan ārpus Latvijas mērogā atbilstoši ES tiesību normām un starptautiskajiem līgumiem,” sacīja Panclafs.
Viņš arī akcentēja, ka saskaņā ar statistikas datiem 2016.gada pirmajā ceturksnī ir novērojams kritums visos kravas pārvadājumu sektoros: starptautiskie kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājušies par 21%, tranzītpārvadājumi sarukuši gandrīz par 49,5%, tāpat kravu pārvadājumi no Latvijas ostām un uz tām kritušies par 21%.
«Šī situācija un plānotie grozījumi rada pamatotas bažas investoriem, tajā skaitā VNT, par paredzamu ekonomisko situāciju un tiesisko noteiktību Latvijā, tas ir brīdinājums valdībai par situācijas nopietnību. Ir nepieciešams atbalsts uzņēmējiem, kopīgi sadarbības ceļā ir jāmeklē labākie risinājumi, kas sekmētu uzņēmumu, ostu, pašvaldību un Latvijas valsts ilgtermiņa attīstību,» rezumēja kompānijas vadītājs.
Kā ziņots, Saeima 16.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, mainot regulējumu par nodokļu atlaižu piemērošanu.
Līdz šim likumā bija noteikts – zonas vai licencēta kapitālsabiedrība par tās īpašumā, tiesiskajā valdījumā esošo vai lietošanā piešķirto nekustamo īpašumu, kas atrodas zonas vai brīvostas teritorijā, ir tiesīga piemērot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidi 80% apmērā. Tomēr deputāta Jāņa Vucāna priekšlikums nosaka, ka NĪN atlaides procentuālo apmēru pašvaldība, izdodot saistošos noteikumus, ir tiesīga samazināt, nosakot to ne zemāku kā 10% procentu apmērā.
VNT nodrošina tranzīta pakalpojumus – naftas un naftas produktu pieņemšanu no cauruļvadiem, dzelzceļa vagonu cisternām un no tankkuģiem, to uzglabāšanu un pārkraušanu. Uzņēmuma kopējā rezervuāru parka ietilpība ir 1,2 miljoni kubikmetru.
51% VNT pieder AS Ventspils nafta, kas ir viena no lielākajām uzņēmumu grupām Latvijā. AS Ventspils nafta ir koncerna mātessabiedrība, kas pārvalda ieguldījumus grupas uzņēmumos, veicinot koncerna kopējās vērtības un katra atsevišķā uzņēmuma vērtības pieaugumu.
