Ikdienišķas operacionālās darbības visā pasaulē var atrisināt samērā ātri, taču Latvijā AS Ventspils nafta uzņēmumam Ventspils nafta termināls (VNT) tās prasa gadus, aģentūrai LETA sacīja AS Ventspils nafta (VN) valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.
Taujāts, kā VNT ietekmē pēdējo gadu domstarpības ar Ventspils brīvostas pārvaldi, Kirkups pauda, ka tas prasa daudz laika un enerģijas. “Tas, ko mēs uzskatām par ikdienišķām operacionālām problēmām, kuras visā pasaulē var atrisināt salīdzinoši ātri, šeit prasa gadus. Turklāt dažkārt tās nevar atrisināt vispār attiecību dēļ. Tas ir vislielākais izaicinājums un rada VNT vilšanos, rada vilšanos tās darbiniekiem, kā arī samazina gan Ventspils, gan Latvijas ieņēmumus no tranzīta. Vēl jo vairāk, šīs problēmas vājina Latvijas ekonomiku. (..) Problēmas sakne ir Ventspils brīvostas pārvaldes un Ventspils pašvaldības nevēlēšanās risināt problēmas. Sākot no pašas augšas,” klāstīja VN vadītājs.
Pēc viņa teiktā, loģistika un tranzīts Latvijā vienmēr ir uzskatīts par ekonomikai ļoti nozīmīgu biznesa sektoru, tādēļ būtu loģiski sagaidīt, ka, veidojoties pudeles kakla efektam, sāk iejaukties arī valdība.
“To jūs sagaidiet, bet tas nenotiek. Drīzāk ir redzama attieksme: es labāk savu galvu tur nebāzīšu, ka tik to nenocērt! Tādēļ arī nenotiek nepieciešamās izmaiņas. Tas ir kaitinoši, tas ir neērti, bet tas nesagrauj biznesu. Vienlaikus no katras metriskās tonnas, kuru mēs pārkraujam, dažādos nodokļos un nodevās Latvijas valstij paliek aptuveni 14 eiro. Ja mēs skaidri zinām, ka, novēršot dažāda veida šķēršļus, mēs varētu piesaistīt līdz pat vienam miljonam tonnu vairāk, tam uz valsti ir liela ietekme. Taisnību sakot, finansiāli valsts no šīs problēmas cieš pat vairāk nekā pats terminālis vai Vitol kā tā īpašnieks,” klāstīja Kirkups.
“Tāpat, ja naftas vai naftas produktu īpašnieki visu laiku dzird par problēmām Latvijā, tad kādēļ gan viņiem neizvēlēties saviem pārvadājumiem Sanktpēterburgu vai Igaunijas un Lietuvas ostas. Taču tā jau ir teju vai vēsturiska problēma,” viņš piebilda.
Kā ziņots, VNT apgrozījums pērn samazinājās par 21% un bija 62,855 miljoni eiro, savukārt kompānijas peļņa saruka par 5,9% – līdz 13,191 miljonam eiro.
Autors: LETA / Foto: Ventspils Nafta Terminals
