Mans vecs radinieks mīlēja teikt: kaimiņam vienmēr būs jaunāka mašīna, smukāka sieva un dārgākas šķiltavas. Kā noprotat, šis domugrauds radās laikos, kad pīpmaņu pozīcijas sabiedrībā bija krietni vien spēcīgākas. Tāpēc spoža, pat zelta klāta kabatas ugunsmašīna bija situēta džentlmeņa garderobes rota.
Taču parunas būtība vienmēr būs spēkā: kaimiņa sētā vai kaimiņvalstī mums acīs krīt vien tas, kas tur ir labāks. Bieži vien – tas, kas skaudīgā apmātībā tikai šķiet labāks. Tāpēc Igaunijas medijos – lai cik “gandrīz skandināviskie” ēstipoisi nebūtu vīzdegunīgi pret mums vai lietuviešiem – ik pa laikam uzrodas kāds žēlabains raksts, kas manī raisa vien gandarītu smīnu.
Galvenokārt tie vēsta, ka Latvijā ir pieņemts tik svarīgs politiski ekonomisks
lēmums, ka tā dēļ ziemeļu kaimiņzeme no mums tūlīt pat neglābjami atpaliks. Pašiem gan mums šķiet (vai ir jau pat skaidri zināms), ka šī – raksta autora skatījumā “vērtīgā iniciatīva” – ir vien kārtējā gaisa pils. Vai arī tā, tiešām derīga, tiks truli nomuļļāta politbirokrātijas labirintos.
Šāda selektīvā redze valda arī koronavīrusa pandēmijā – īpaši kroģeriem, viesnīcniekiem vai skolnieku vecākiem. “Mēs Latvijā taču esam vienīgie muļķīši pasaulē, kuri izcieš tik bargus un bezjēdzīgus ierobežojumus! Re, tajā valstī krogi vaļā un ir pilni, dzīve rit ierastās sliedēs, bērniem – nekādas tālmācības; Lietuvā mazie hokejisti trenējas slēgtās ledus hallēs; Grieķijā tūristiem visi ceļi vaļā… u.t.t.”
Pilnībā tiek ignorēta cena, kas tiek maksāta par šo “normālību” – piemēram, pērn Zviedrijā vai tagad Lielbritānijā. Ko Latvijas sabiedrība, nevis ieinteresēto biznesu pārstāvji, teiktu, ja arī Krišjānis Kariņš, gluži kā britu premjers Boriss Džonsons, “caur puķēm” paziņotu: astoņdesmitgadnieku un vēl vecāku cilvēku dzīvības ir pavisam racionāla maksa par sanitāro ierobežojumu atcelšanu ekonomisko apsvērumu dēļ?
Latvijas politikā šobrīd netrūkst solītāju, kuri cer pavairot sev atbalstītāju skaitu
ar piedāvājumiem atcelt ierobežojumus vai “pasargāt” dažu profesiju pārstāvjus no obligātās vakcinēšanās. Taču šīs savtīgās cerības, paldies Dievam un Laimes mātei, ir pilnīgi iluzoras un novedīs vien pie pašu avantūristu kraha.
Pasaules pieredze liecina: pandēmijā valsts varas autoritāte sabiedrības acīs tiek “iekārta” saslimstības statistikas “šūpolēs”. Slimnieku un mirušo skaitam (līdz ar to sabiedrības satraukumam un “slikto ziņu” apjomam medijos) krītot, tā stiprinās. Sērgai pieņemoties spēkā, valdības reitings dilst. Sabiedrības noskaņojumu praktiski neietekmē visādas citas politiskās manipulācijas – katrā ziņā ne par labu to veicējiem.
Šādi ir galvenie secinājumi ziņojumā*, ko Maskavā publiskojis Sociālo pētījumu
ekspertu institūts (Экспертный институт социальных исследований, ЭИСИ –
www.https://eisr.ru/). Šī organizācija darbojas Krievijas prezidenta administrācijas aizbildniecībā, analizējot informāciju, kas svarīga Kremlim un valdošajai partijai “Vienotā Krievija”. Protams, Covid-19 problēma kaimiņvalstī ir vairāk kā aktuāla, tāpēc izpētīta situācija gan demokrātiskās, gan “pusdemokrātiskās” valstīs (kur vēl politisko reitingu mērījumiem var uzticēties).
Pašas sabiedrības gatavība kardināliem ierobežojumiem – tādiem, kādiem tā bija
gatava pērn pavasarī, pat pieprasot tos bardzināt – sen ir zudusi. Taču (šis ir manis paša secinājums) cilvēki kopumā gluži instinktīvi jūt, kas valsts veselības politikā mums nāk par labu, bet kas kaitē. Pētnieki norāda, ka opozīcijas cerībām pelnīt punktus ar valdības kritiku nav nekāda pamata – sabiedrība raugās uz valsts varu kā vienotu sistēmu.
Gribētos ticēt, ka arī mūsu valdībai ir konsultanti/-es, kas vēl prot un vēlas lasīt arī krieviski. Varbūt viņiem/viņām šis teksts palīdzētu premjeru un ministrus stiprināt pārliecībā, ka viņu vienīgais uzvaras ceļš ir konsekventa un efektīva saslimstības ierobežošana. Būs rezultāts – tauta vēlēšanās pateiks paldies par “bezjēdzīgajiem” ierobežojumiem un “prettiesisko” vakcinēšanu.
Jebkāda mētāšanās un pielabināšanās publikai kļūs par pašu ministru un Saeimas deputātu izraktu politiskā kapa bedri.
04.08.2021 / Autors: Dainis Lemešonoks / Foto: Unsplash.com
