Latvijas jaunajai paaudzei pietiek pašapziņas, bet pietrūkst patriotisma, šādu viedokli intervijā Latvijas Avīzei paudusi eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
“Gados jaunie cilvēki, kuri auguši pasaulē, kur tautas iepriekšējās ciešanas slīd aizvien tālākā pagātnē, visumā jūtas ļoti pašapzinīgi par sevi. Vienīgais, kas viņiem, šķiet, pietrūkst, ir tas, ko manā bērnībā sauca tagad šķietami vecmodīgajā vārdā par patriotisko audzināšanu,” sacījusi Vīķe-Freiberga.
“Kā teicis slavens angļu dzejnieks, neviens cilvēks nav vientuļa sala un neviena tauta nav vientuļa sala. Piederība tautai dod kopības, tuvības, emocionāla atbalsta sajūtu, šī kopiena it kā stāv tev aiz muguras, nes un atbalsta. Bet, kā visur dzīvē, jebkurai privilēģijai nāk līdzi pienākumi. Manu vecāku un manai paaudzei, trimdas laika bērniem, traumētiem no dzimtenes zaudējuma, patriotisma izjūta bija sevišķi kāpināta. Mums bija iepotēta vēlēšanās savai tautai dot to, kā tai trūkst, ari atzīšanu no citām pasaulē,” turpinājusi eksprezidente.
Vīķes-Freibergas vērtējumā, savulaik apspiestai tautai netrūkst ārēju iemeslu, kas tās pašapziņai liek justies apdraudētai. “Mans subjektīvais iespaids, ka pašapziņas uzplūdi un atplūdi ik pa trim četriem gadiem nāk it kā ar jaunu vilni,” vērtējusi Vīķe-Freiberga.
Eksprezidente novērojusi, ka starp Latviju pametušajiem cilvēkiem daudzi joprojām jūt spēcīgu emocionālo sasaisti ar Latviju, taču netrūkst arī noraidītāju. “Un kaut to skaits ir diezgan liels, pārsteidzošā kārtā latvieši svešumā sākuši aktivizēties. Dibina korus un deju kopas, rīko Dziesmu svētkus Īrijā un Vācijā,” piebildusi Vīķe-Freiberga.
