Latvijā sporta būves bieži vien būvē ignorējot konkrētās vietas sporta tradīcijas, sporta attīstības perspektīvas un potenciālo sportistu skaitu. Tiek atvērti jauni olimpiskie centri ar plašu sporta veidu iespējām, taču tajā pašā laikā netiekam galā ar Latvijas sportam vēsturiski nozīmīgu centru – Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, Murjāņu Sporta ģimnāziju, Daugavas stadionu un citu – savešanu kārtībā vai pat glābšanu. Šādu viedokli pirms nedēļas nogalē gaidāmajām Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vadības vēlēšanām pauž hokeja kluba Venta 2002 valdes loceklis Aivis Landmanis.
“Ačgārnības rezultātā daudzi augsta līmeņa sportisti, nākamie sporta treneri, sporta speciālisti zināšanas apgūst un trenējas katastrofāli novecojušās sporta infrastruktūrās, savukārt jaunajos olimpiskajos centros trūkst sporta treneru, sporta ārstu, fizioterapeitu, lielu un mazu sportistu, bet pats galvenais – finanšu līdzekļu, lai tajos pilnvērtīgi varētu trenēties bērni, jaunieši, augstas klases sportisti,” pauž Landmanis. “Nereti rodas situācijas, kad tradīciju bagātam sporta veida speciālistam darbs ir jāmeklē citviet, jo sporta veids tradīcijām bagātajās vietās tiek likvidēts vai stagnē, savukārt uz jaunatklātajiem sporta centriem speciālisti un sportisti ir jāimportē, kā tas Dobeles un Ventspils gadījumā ir noticis ar svarcelšanas speciālistiem un sportistiem.”
Kā konkrētu piemēru viņš min olimpiskā centra Ventspils ledus halli, retoriski jautājot LOK un Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vadībai, kādēļ tāda bija jābūvē, ja pirms tam pat nebija mēģinājumu izveidot pilnvērtīgu bērnu un jauniešu hokeja sistēmu Ventspilī.
“Šo darbu darām mēs, bērnu vecāki, diemžēl lielāko laiku un enerģiju veltot iestāžu birokrātijas pārvarēšanai, pārliecināšanai. “Absurds, bet tas tāpēc, ka valstī nepastāv vienotas sporta attīstības sistēmas. Nauda sporta būvēm tiek dalīta pēc PSRS tik populārā izsišanas principa – nauda tiek tiem, kuri skaļāk bļauj, nevis tiem, kuriem visvairāk vajag un kur tā tiks maksimāli efektīvi izmantota. Šādas saimniekošanas bēdīgie augļi nes ražu – ar katru jauno sporta būvi, vismaz Ventspilī, nauda sportistu vajadzību segšanai katastrofāli samazinās. Piemēram, pašvaldība normālā apmērā atsaka piešķirt dotāciju tam pašam bērnu hokejam, tai pat laikā tā ar vieglu roku novirza nodokļu maksātāju naudu halles ekspluatācijas radīto zaudējumu segšanai. Šāda pieeja pati par sevi degradē sportu,” pauž Landmanis.
Viņaprāt, īpaši tiek grēkots ar bērniem un jauniešiem, “nekaunīgi ekspluatējot vecāku finansiālās iespējas”. “Nav šaubu, ka realizējot jauna baseina, kērlinga halles, slēgtā BMX stadiona un citu jaunu sporta būvju ieceres Ventspilī, sportistiem tiks atņemts vēl vairāk, vēl smagāk finansiāli ekspluatēts tiks budžets un bērnu vecāki,” uzskata Landmanis.
Ja valsts vadība turpinās nerūpēties par jau uzcelto būvju piepildīšanu ar “pieklājīgu saturu, bet tā vietā dāsni atbalstīs infrastruktūras attīstību neatbilstošās vietās, kā tas ir Ventspilī, kur piedāvājums pārsniedz pieprasījumu un naudas nepietiek esošo sporta veidu pienācīgai uzturēšanai”, tad neesot ko brīnīties, ja nākamajās olimpiskajās spēlēs atkārtosies šovasar piedzīvotais, ka Latvija paliek bez medaļām.
Taču arī atlikušais finansējums, viņaprāt, netiekot sadalīts efektīvi. Kā piemēru viņš min to, ka Ventspils vadošie politiķi vada divus sporta spēļu klubus – basketbola klubu Ventspils un futbola klubu Ventspils, kuriem tiek lielākā daļa valsts sportam atvēlēto līdzekļu. “Vēl Ventspilī ir sporta skola, tā saucamie augstas klases sportisti un ar valdošajiem nesaistīti klubi, kā bērnu un jauniešu hokeja klubs Venta 2002. Sporta skolai finansējumu valdošie daudz maz sarūpē, kaut arī tur tiek taupīts arvien vairāk uz jauno sportistu sagatavošanas, veselības, rehabilitācijas, sacensību, treneru, sporta inventāra rēķina,” pārliecību pauž Landmanis.
“Ja vēlamies rezultātus, ir jāatsakās no sporta naudas izmantošanas politiķu iegribu realizēšanai, tēlu spodrināšanai, izklaides objektu uzturēšanai. Ir jābeidz celt, ja nespējam pilnvērtīgi apsaimniekot sacelto,” pauž Landmanis.
Viņaprāt, nekavējoties ir jāizveido sporta sistēma, kura primāru un vispusīgu atbalstu nodrošina Latvijas nākotnei – bērniem un jauniešiem, augstas klases individuāliem sporta veidu sportistiem, sporta spēļu izlasēm. “Esošā sistēma, kurā valsts, pašvaldība, LOK savos sporta centros piekopj pat bērnu un jauniešu sporta veidu diskrimināciju, jeb dalīšanu lētajos un dārgajos, nenodrošina bērnu un jauniešu pastāvīgu un pilnvērtīgu veselības profilaksi, jau pašā būtībā ir izšķērdīga. Bardaku raksturo vēl viena nianse – šai valstī nav nevienas amatpersonas, kuras varētu pateikt, cik kopā valsts, pašvaldību, brīvostu, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību līdzekļu ik gadu tiek sportam un kā šī nauda tiek izlietota,” uzskata Landmanis.
