Ja vēlamies zināt patieso tiešo investīciju pieplūdumu un ietekmi no trešajām valstīm, kā arī apzināt saistītos riskus, ir jāvar noskaidrot, kas notiek citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. “Jāsaprot, ka aiz it kā nevainīgām ES valstu investīcijām var slēpties negodīgi spēlētāji patiesā labuma guvēji –, netīra nauda un ģeopolitiskais risks,” pauž Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
Eiropas Parlamenta Ekonomisko un monetāro lieto komitejā deputāti otrdien pārliecinoši nobalsoja par atzinumu priekšlikumam, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo investīciju Eiropas Savienībā izvērtēšanai. Zīle, kurš ir ziņotājs attiecīgajam atzinumam un iestrādāja vairākus nozīmīgus labojumus Eiropas Komisijas priekšlikumā, kopumā ir gandarīts par iznākumu. Viens no galvenajiem labojumiem bija ārvalstu tiešā investora definīcijas paplašināšana.
Zīle norāda, ka komisijas sākotnējā definīcija ārvalstu tiešajam investoram bija pārāk šaura un, ja likumdošana tiktu pieņemta attiecīgajā redakcijā, nozīmētu, ka, piemēram, krievu investori var slēpties aiz Kiprā vai Maltā reģistrētām kompānijām vai, ka ar trešajām valstīm netieši saistīta nauda ir ārpus uzraudzības. “Šo izdevās izlabot, kas cita starpā Latvijai ir īpaši svarīgi. Kā pierāda mūsu valsts piemērs, liels apjoms investīciju oficiāli nāk nevis no trešajām valstīm, bet no ES dalībvalstīm, daudzas no kurām nevalstiskās organizācijas nereti ierindo starp tā saucamajām nodokļu oāzēm,” skaidroja Zīle.
Viņš izceļ pagājušo gadu. Piemēram, investori no Nīderlandes nodrošinājuši visapjomīgākās investīcijas, kamēr nauda no Kipras un Luksemburgas ierindojas attiecīgi trešajā un ceturtajā vietā. Nesenie notikumi ar Latvijas uzņēmumiem apstiprina un pastiprina piesardzību un bažas, uzsver deputāts. Kā zināms, maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs velmētavas kustamās mantas izsolē uzvarēja Austrijas uzņēmums, kas pilnībā pieder citai Kiprā reģistrētai kompānijai. “Atliek vien minēt, kādi cilvēki un nauda slēpjas aiz Kipras uzņēmuma. Šis ir tikai viens piemērs, bet ir svarīgi nodrošināt, lai mēs zinātu, kādas izcelsmes nauda ieplūst Latvijā vai citur Eiropas Savienībā un kādi potenciāli saistīti riski pavada šo naudu,” norāda deputāts.
Tāpat arī izdevās paplašināt definīciju par to, kuras ārvalstu tiešās investīcijas tiek pakļautas izvērtēšanai. Deputāti nobalsoja par to, ka arī tādas investīcijas, kas nonāk dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, var tikt pakļautas skrīnēšanai. “Šīs definīcijas paplašinājums ir svarīgs, ja cita starpā ņem vērā trešo valstu aktivitātes dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos. Ja skatās uz gāzes vadu Nord Stream 2, Krievija nereti apelē pie tā, ka ES likumdošanai nevajadzētu attiekties uz šo projektu, jo, redz, tas nešķērsojot dalībvalstu teritorijas. Šis ir absurdi un mēs nevaram pieļaut, ka šādu skaidrojumu ārvalstu investori vai pašas dalībvalstis izmanto arī turpmāk,” sacīja Zīle.
Deputāts arī pauž gandarījumu par to, ka kolēģi komitejā atbalstīja viņa priekšlikumu medijus iekļaut kritiskās infrastruktūras sarakstā. “Neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi ir katras valsts demokrātijas stūrakmens. Ja mēs nezinām, kam tie pieder un, vēl vairāk, neuzskatām īpašnieku struktūru par svarīgu nosacījumu to neatkarībai, valstij tas var maksāt pārāk dārgi — vienalga, vai mēs runājam par Latviju vai jebkuru citu valsti. Tomēr Baltijas valstīm, jo sevišķi ņemot vērā ģeopolitiskos saasinājumus, ir īpaši svarīgi apzināt, kam pieder mediji un kādas ir to patieso īpašnieku intereses,” uzsvēra eiroparlamentārietis.
Zīle gan pauž nožēlu, ka kolēģi parlamentā nav ņēmuši vērā citu deputāta ierosinātu nozīmīgu labojumu, balsojot pret to. Attiecīgais labojums noteica, ka Eiropas Komisija vai dalībvalstis atturas no informācijas pieprasīšanas par trešo valstu vadības atbalstītiem vai finansētiem ieguldījumiem, kuru izcelsme ir NATO dalībvalstis un, kuri ir skaidri paredzēti aizsardzības vai drošības nolūkiem saņēmējvalstī.
“Ir žēl, ka liela daļa komitejas deputātu neapzinās drošības un aizsardzības nozīmi. Fakts, ka dalībvalstis potenciāli varēs pieprasīt informāciju par caurspīdīgu investoru investīcijām drošības un aizsardzības nozarēs var novest pie neskaidrībām un domstarpībām starp valstīm vai pat potenciāli apdraudēt atsevišķu dalībvalstu aizsardzības prioritātes. Ir jāsaprot, ka Baltijas valstīs un Austrumeiropā tā ir NATO, kas nodrošina reģiona drošību. Parlamenta komitejas nostāja, ka arī NATO dalībvalstu valdību atbalstītas investīcijas Eiropas Savienībā ir jāmonitorē var būt pretstatā Eiropas Savienības pašas noliktajām prioritātēm par drošības savienību,” norādīja Zīle.
Viņš atzīmē, ka līguma par ES darbību 346. pants — atsauce uz kuru gan tika iestrādāta attiecīgajā atzinumā — nosaka, ka dalībvalstīm nav jāsniedz informācija, kuras izpaušanu tās atzīst par būtisku savas drošības interešu apdraudējumu. “Cita starpā Vācija šo pantu jau tagad izmanto savā likumdošanā attiecībā uz ārvalstu tiešo investīciju skrīnēšanu un potenciālu informācijas dalīšanos. Arī cita starpā Latvija juridiski drīkstēs piesaukt 346. pantu, taču fakts, ka nebūs konkrētas atsauces uz NATO investīcijām var nozīmēt, ka mazās valstis neizturēs Eiropas Komisijas vai ES lielo valstu spiedienu, un dalīsies ar informāciju par investīcijām, kuras paredzētas drošībai,” uzsvēra deputāts.
Tāpat viņš uzsvēra, ka attiecībā uz drošību, jāņem arī vērā lielo valstu intereses atbalstīt un lobēt savu militāro rūpniecību. «Tā vērts atgādināt Polijas un Francijas helikopteru stāstu, kur Polija beigās izlēma iegādāties nevis Airbus, bet turpat Polijā ražotos amerikāņu Lockheed Martin lidaparātus. Francijas dusmas bija tik lielas, ka draudēja pārskatīt aizsardzības kooperāciju un toreizējais valsts prezidents Fransuā Olāns atcēla valsts vizīti uz Varšavu 2016.gada beigās,” norāda Zīle.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
