Savulaik katras sevi cienošas pilsētas, pilsētiņas un ciemata patrioti mēdza patriotisko noskaņu izkliegt visnotaļ vienkāršajā, bet vismaz pašu lokā iedarbīgajā sauklī “Mūsu pilsēta – pasaules centrs”. Tīri ģeogrāfiski ņemot, protams, lielas kļūdas tur nav. Jo Zemeslode, kā zināms izglītotam planētas iemītniekam, ir lodveida kosmisks objekts, kas ar noteiktu regularitāti apgriežas pati ap savu asi un vienlaikus arī riņķo ap savas planētu sistēmas zvaigzni, proti, šajā gadījumā – Sauli (tiesa gan, nav zināms, vai kādi citplanētiešu zinātnieki mūsu zvaigznei arīdzan piedēvē šādu vārdu, jo Saule, nenoliedzami, ir zemiešu dots apzīmējums). Tādējādi nosacīto “centru” Zemes bumbas virsmai mēs varētu definēt jebkur.
Un šādā kontekstā lozungs “Ventspils – pasaules centrs” nekādi nav nepareizs. Nepareizs tas kļūst tajā gadījumā, ja Ventspils īpašā vieta uz globusa tiek raksturota ar kādiem īpašiem mūsu pilsētas sasniegumiem dažādās statistikas nozarēs. Piemēram, ka mūsu pilsēta ir draudzīgākā ģimenēm visā Latvijā, ka mums ir vislabāk “pelnošie” pensionāri, vai arī, kā liecina jaunākais statistikas pārskats no Swedbank, mūsu pilsētā ir visizdevīgākā dzīvošana, ja rēķina pēc kopējā mājokļa un pārtikas izdevumu apjoma pret vidējiem ienākumiem pilsētā.
Pēc pilsētas domes sniegtās informācijas minētajā Swedbank pētījumā salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi aprēķināti četru cilvēku ģimenei, pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, ģimene dzīvo 70 m2 lielā dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām par cilvēkam nepieciešamo enerģijas patēriņu un veselīga uztura pamatprincipiem. Pētījumā izmantotās produktu cenas noteiktas, apkopojot datus no attiecīgās pilsētas lielākajiem lielveikaliem.
Patiesībā nav pat vērts iedziļināties, par cik procentiem tad Ventspils “izdevīgums” ir labāks nekā, piemēram, Jēkabpilī vai Liepājā. Jo tas ir tikpat iluzors, kā savulaik pilsētas domes publiski daudz popularizētais apgalvojums, ka mūsu pilsētā arī pensionāriem ir paradīze. Šeit atliek vien parēķināt dažu pilsētas “īpašo pensionāru” pensijas apjomu, kas “vidējo slimnieku temperatūru slimnīcā”, respektīvi, vidējo pensionāru ienākumu līmeni “pavelk” uz augšu tik ievērojami, ka Ventspils rādītāji var droši konkurēt ar Vācijas pensionāru saņemto pensiju apjomu. Kā ir patiesībā, mēs visi ļoti labi zinām. Tieši tas pats attiecas arī uz dzīvošanas izdevīgumu. Ja mēs paņemam vienu konkrētu ventspilnieku, kura vidējā izpeļņa pēc nomaksātiem nodokļiem sasniedz, teiksim pieticīgi, 50 tūkstošus eiro mēnesī (neskaitot dažādus bonusus), un simts ierindas ventspilniekus ar vidējo izpeļņu 500 eiro, tad pilsētas “vidējā izpeļņa” sanāktu 990 eiro. Un tagad “saliekam” šos 990 eiro pētījumā minētajā 70 m2 dzīvoklī daudzdzīvokļu namā, pierēķinām standarta “pārtikas groziņu” un saskaitām procentus, cik mēs “vidēji” tērējam…
Jebkurš statistiķis, jebkurš sociologs jums pateiks – statistika un aptaujas nemelo. Jautājums ir tikai un vienīgi par skaitļu interpretāciju un “pareizu” pasniegšanu sabiedrībai. Tad pēc būtības un sūtības korektos skaitļus var sagrozīt tik daudzos un dažādos variantos, ka taisnība būs gan vieniem, kas teiks, ka viss ir labi, gan otriem, kuri apgalvos, ka viss ir tieši pretēji. Un tas liecina vien par mūsu varasvīru, mediju pārstāvju un arī ierindas soctīklotāju, komentētāju un viedokļu paudēju atbildību. Atbildību visu ventspilnieku priekšā. Vai, pareizāk sakot, šādas atbildības neesamību. Protams, savu spalvu uzspodrināšanai mēs varam paziņot, ka Ventspilī dzīvošana ir ērtāka, labāka, lieliskāka un izdevīgāka par pašu Parīzi, Londonu vai Romu, taču pat paši spalvu spodrinātāji labi apzinās, kāda ir patiesā situācija, kādas ir īstās algas un no kā veidojas “statistiskie skaitļi”. Jautājums vienīgi par pašu godaprātu. Un, nenoliedzami, arī par ventspilnieku gatavību noticēt kārtējiem meliem, kas balstīti uz statistiskiem rādītājiem. Vai, kā joko mediķi, runājam taču par “vidējo pacientu temperatūru slimnīcā”.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
