Mūsu valstī laiku pa laikam izskan ziņas, ka kādam pēc sabiedrības un, galvenokārt, paša domām visnotaļ cienījamam cilvēkam atteikta pieeja valsts noslēpumam. Jo ej nu sazini, kam aizdomīgais pretendents var neviļus izpļāpāties.
Piemēram, Ilzei Pētersonei Godmanei pielaides neatjaunošanas dēļ šovasar nācās pamest Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres amatu, un ļaunie tenkotāji lēsa, ka pie vainas varētu būt viņas pārlieku ciešā draudzība ar kādreizējo VDK darbinieku Juri Savicki. Pielaides valsts noslēpumam nav arī “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas vadītājai Ingunai Sudrabai. Pats jaukākais, ka pārējie komisijas locekļi tādēļ Sudrabai nedrīkst stāstīt, ko īsti uzzinājuši, lasot valsts noslēpumu saturošos materiālus “oligarhu lietā”. Trīsreiz ļauts minēt, cik kvalitatīvs ir komisijas vadītājas darbs?
Ventspilnieks.lv ir pamatotas aizdomas, ka arī Ventspilī ieviests kāds īpašs slepenības režīms. Proti, mūsu rīcībā nonākusi domes izpilddirektora Alda Ābeles atbildes vēstule Apvienotā saraksta deputātiem, ar kuru Ābeles kungs skaidro, kādēļ opozīcijas četriniekam nu nekādi nevarot dot pielaidi Ventspils pašvaldības informatīvajai sistēmai, kurā ir tik slēpjamas lietas kā domes komisiju un padomju sēžu materiāli. Izrādās, ka komisiju darba materiāli var saturēt “gan personas datus, gan sensitīvos datus, gan visus datus ar pašvaldības veicamajiem iepirkumiem (!), plānoto projektu realizāciju”.
Valsts noslēpumu pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā un konfidenciālā informācijā. Kā noprotam pēc spara, ar kādu tiek sargāti Ventspils noslēpumus saturošie dokumenti, mūsu pilsētas tēviem ir ko slēpt, un slēpjamais atklājams tikai sevišķi pārbaudītiem ļaudīm. Interesanti, ka Ilzei Godmanei, iespējams, tieši dēļ draudzības ar bijušo VDK darbinieku pielaidi valsts noslēpumam atteica, bet pie mums kādreizējais Ventspils VDK štata darbinieks, kurš šā iemesla dēļ nevar kandidēt vēlēšanās, mierīgi sēž domes ekonomikas un budžeta komisijā un tikpat mierīgi lasa visus Ventspils slepenos papīrus. Gribot negribot rodas jautājums – kurš noteicis, pēc kādiem kritērijiem Ventspilī cilvēki tiek dalīti “savējos” un “svešajos”, un kā notiek pietuvināto saraksta apstiprināšana? Ir taču smieklīgi, ka daļa deputātu var realizēt savas likumīgās pilnvaras, bet daļai riteņos tiek grūsti ne tikai mieti, bet pamatīgi stabi! Tad rodas kārtējais naivais jautājums – varbūt šie šķēršļi nepieciešami, lai “svešie”, kuri neprot turēt muti par “paši zināt kā” (līdzīgi grāmatas par Hariju Poteru varoņiem negribas saukt vietējās nozīmes Voldemortu vārdā) rebēm un kabatas interesēm, nebāztu degunus, kur nevajag? Uzzinās vēl, kādi augsti Rīgas “čiekuri” saņēmuši atalgojumu, piemēram, Olimpiskajā centrā “Ventspils”, un izpļāpās ventspilniekiem, kādēļ centram nepietika naudas glābēja algošanai peldbaseinā!
Ir skaidrs, ka ar labu neviens pielaidi “slepenajai” Ventspils informācijai opozicionāriem nedos, un nav grūti prognozēt, ka šis trillera cienīgais stāsts risināsies vēl ilgi. Cits jautājums, vai vētrainās kaislības ap informācijas slēpšanu notiek ventspilnieku, vai tomēr kāda savtīgajās interesēs…
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
