MEDIJU ZIŅA: Aivars Lembergs 17. janvārī Rīgā prezentējis savu pirmo grāmatu Zagļi Lemberga kurpēs, kas vēsta par Rīgas apgabaltiesā skatīto krimināllietu. Pēc Lemberga teiktā, “grāmata ir par Rīgas apgabaltiesā jau deviņus gadus notiekošo krimināllietu, valsts amatpersonu rīcību valsts mantas pārraudzībā un iespēju gūt pašiem savu labumu”. Kā apgalvo grāmatas autors, tajā esot “bezkaislīgi atspoguļoti fakti”, kas iepriekš publiski neesot bijuši zināmi. Grāmata izdota latviešu, krievu un angļu valodā.
Sociālantropologi jau sen konstatējuši kādu visai zīmīgu faktu – sievietes “krīt” uz “sliktajiem puišiem”. Bet zināmai sabiedrības daļai gribas tā vien celt Olimpa dievu vai pusdievu pulciņā tos, kas tādā vai citādā mērā demonstratīvi kāpuši pāri gan likuma, gan morāles, gan citu kategoriju uzceltajiem žogiem un žodziņiem. Bonija un Klaids, Kazanova, vietējais skolas huligāns un vieninieku karalis, sērijveida slepkavnieki, kam fanes sūta mīlas vēstules un sola precēt pat aiz augstajiem un aukstajiem cietumu mūriem… Mūsmājās šis fenomens, protams, nav tik plaši iztirzāts un tiražēts kā holivudiskie stāsti par Boniju un Klaidu, mafijas krusttēviem vai citiem pēc būtības sliktajiem, taču zināmi iedīgļi ir manāmi arī pašu dzimtajās ārēs. Un pilsētas “tēvs” Aivars Lembergs, nenoliedzami, ir viens no šādiem “fenomeniem”. Par kuru dažādos noziegumos vainotu un tiesājamu personu ilgu gadu garumā vēl cilvēki balso ar tādu mērķtiecību un pastāvību? Vismaz Latvijā tādu nav. Un tuvākajā apkārtnē arī laikam grūti tādu atrast. Ja nu vienīgi skandalozais Berluskoni Itālijā ir varējis noturēties tikpat ilgi.
Tādēļ nav jābrīnās, ka savu fenomenālo pieredzi tiesu zālē pašam mūsu pilsētas “tēvam” ļoti gribas atspoguļot rakstītā formātā. Kas zina, varbūt stāsts gluži kā mafijas krusttēva vai tā paša jau pieminētā Berluskoni memuāri ieinteresēs “Warner Brothers”, “Paramount Pictures” (angliskā versija), Ņikitu Mihalkovu (krievu variants) vai, sliktākajā gadījumā, Andreju Ēķi un Aigaru Graubu. Tiesa, ir jau bijuši mūsu politiskajā un biznesa virtuvē mēģinājumi pēc amerikāniskās receptes (jo sliktāks es esmu, jo labāk klāsies manai grāmatai) uztapināt kādu publikai tiešām baudāmu saldo ēdienu, taču, jāsaka godīgi, pamatā tie vien tādi mazu bērniņu pirmie vingrinājumi vecāsmātes pankūku atdarināšanā.
Diezin vai par šedevru uzskatāms bēdīgi slavenā Vladimira Vaškevica (tiem, kas nezina – bijušā Muitas kriminālpārvaldes “dūža”) vingrinājumi vārda un kino mākslās. Tāpat vēl viena otra no skatuves jau nogājuša “varoņa” grāmatu lappusēs iemūžinātās atklāsmes nav nonākušas dižpārdokļu statusā pat viņu dzimtajās pilsētās. Bet, kas zina, varbūt Ventspilī būs citādāk – un literārais sacerējums, kuru, kā apgalvo autors, viņš balstījis uz patiesiem notikumiem (tas tagad literatūrā un kino skaitās moderni), iegūs patiesa grāvēja statusu. Pirmais solis jau ir – nosaukums darbam ir zīmīgs, filozofisks un, iespējams, pat ar dziļu jēgu. Ja tā iedziļinās. Kur nu vēl daudznozīmīgāk: zagļi Lemberga kurpēs.
Nelabvēļi gan melš, ka tā tāda “gulbja dziesma” pirms tiesas sprieduma, kas, kā runā, esot gaidāms jau salīdzinoši drīz. Un min piemērus par citiem vietējās tiesu nozares un izmeklēšanas iestāžu iecienītiem esošiem un bijušiem intereses objektiem. Viņiem, raugi, arī grāmatas nākušas klajā brīžos, kad juridiskie argumenti izrādījušies par vājiem, bet pārskatāmā nākotnē pat bez zīlēšanas kafijas biezumos ir bijis iespējams ticami prognozēt nonākšanu ne vairs uz apsūdzēto sola, bet gan nemīlīgā kamerā Matīsa cietumā (ja paveicas) vai Centrālcietumā (ja kontakti un “gali” mazāk). Tad grāmatas bijušas kā tāds savdabīgs grēku nožēlnieka skatījums uz pasauli, kura nesaprot vai izliekas nesaprotam. Taču gan jau tā tik tāda nelabvēļu melšana vien ir. Jo, kā liecina “Zagļi Lemberga kurpēs”, tad lai nu ko, bet grēku nožēlnieka lomā mūsu pilsētas galvu iztēloties būtu grūti.
P.S. Bet tēmu par “labo meiteņu” krišanu uz “sliktajiem puišiem”, kā arī sērijveida slepkavnieku un dažāda kalibra boniju un klaidu popularitāti būtu vērts papētīt. Arī jauniznākušās grāmatas kontekstā.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
