Centrālās vēlēšanu komisijas un pētījumu centra “SKDS” veiktā aptauja liecina, ka piektdaļa visu Latvijas vēlētāju nepiedalās vēlēšanās, jo “neredzot tam jēgu”. Bet kopumā gandrīz puse vēlētāju nav aizgājuši balsot pašvaldību vēlēšanās. Kā liecina minētais pētījums, galvenie iemesli ir pieci. Tā teikt, pieckāršais “nav”: “nav, par ko balsot”, “nav nozīmes balsij”, “nav ticības, ka kaut kas mainīsies”, “nav laika iet balsot”, “nav vēlēšanās”…
Savulaik Latvijas elitārais un filozofiskais žurnāls “Rīgas Laiks” publicēja ikmēneša anekdotes (jebšu “stāstiņus”) par “vidējo latvieti”. Parādību, kuras dabā nav, bet kura tomēr tik ļoti ietekmē mūsu visu dzīvi. Nav zināms, vai “Rīgas Laika” anekdotes ir vai tomēr nav pārtulkotas, piemēram, kaimiņu igauņu vai leišu valodās, bet katrā ziņā šis anekdošu cikls viņiem noteikti patiktu – lai pasmietos par mūspuses ļautiņu “vidējo dzīves uztveri”. Diemžēl dabā neeksistējošo “vidē- jo latvieti” tomēr augstāk minētais pētījums raksturo lieliski: pieckāršie un pat desmitkāršie “nav” ir krietni vairāk nekā tie, kuri saka “ir”. Vai vārda “nedarīsim” vietā tomēr izvēlas “darīsim”.
Vai šo ne-gājēju skaits ir liels, bet varbūt “vidēji” latviski un tradicionāli “normāls”? Laikam jau – īpaši tuvojošos nākamā gada Saeimas vēlēšanu sakarā – uztraukties tomēr ir vērts. Un tam ir vairāki nozīmīgi iemesli.
Pirmais. Jau šīgada pašvaldību vēlēšanu rezultāti uzskatāmi parādīja vienu būtisku lietu: tajās pašvaldībās, kur pie varas palika “tie paši vēži”, tradicionāli vēlētāju aktivitāte ir zema, tāpēc “atnākušais mazākums”, kuri tikpat tradicionāli balso par “vecajiem vēžiem”, būtībā nosaka visu pašvaldības dienaskārtību. Bet pieckāršā “nav” piekritēji pēcāk var tikai klusi bubināt virtuvē, ka “nav jau jēgas”.
Otrais. Šo pašu vēlēšanu rezultātu analīzi uzskatāmi parāda to, ka kļūdās tie, kuri saka “nav jēgas manai balsij”. Gandrīz 60 pašvaldībās rezultātu būtisku “pavirzīšanos” uz vienu vai otru pusi noteica mazāk nekā 50 balsis, bet gandrīz desmit pašvaldībās rezultātus ietekmēja mazāk nekā 10 balsis. Tātad secinājums ir viens – būtu vēl pārdesmit pieckāršā “nav” piekritēji atnākuši līdz iecirknim, rezultāts būtu citāds.
Trešais. Ja gandrīz puse vēlētāju, kas tā arī neieradās uz balsošanas vietām, būtībā “uzšķauda” savai valstij, tad var droši teikt, ka mēs esam pelnījuši to, ko esam saņēmuši. Izlaupītājus, oligarhus, shēmotājus un no tautas atrauto eliti pie varas. Jo pilsoņu vienaldzība, kā rāda vēstures liecības, ne vienu vien valsti noveduši vēstures mēslainē.
Ceturtais. Var puslīdz droši pieņemt, ka pieckāršā “nav” pārvarēšanai būs nepieciešams kas jauns un svaigs. Jo kā citādi, uzticoties pētījuma rezultātiem, piedabūt aiziet un nobalsot divdesmitgadīgu jaunieti (šī ir vispasīvākā vēlētāju grupa)? Jo kā citādi pateikt tai dzīves nogurdinātajai skolotājai vai mazās pensijas saņēmējam, ka kaut kas tiešām mainīsies? Ja “piedāvājumā” būs vienīgi tās pašas, sakot literāta vārdiem, “līdz sāpēm pazīstamās sejas”, tad arī turpmāk vēlēt ies tikai un vienīgi šo “seju” fankluba dalībnieki un dalībnieces. Tie, kuriem patīk, “kā viņš runā”, kuri uzskata, ka “tā jau viņš par pilsētu rūpējas”, tie, kuriem ausīs ielietais saldais medutiņš šķiet pietiekams iemesls, lai piekto un desmito reizi atkal balsotu par vieniem un tiem pašiem, bet jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām varētu gausties: nu, ko tad atkal esam ievēlējuši, ak, ārprāts.
Un visbeidzot. Viss iepriekš minētais uzskatāmi liecina, ka iet, darīt un izdarīt var. Atliek tikai piecelties no dīvāna. Un beigt kurnēt par to, ka “viss ir slikti”, “ŠITĀDA valsts man nav vajadzīga” un ka “nav, par ko balsot”… Pagājušajā nedēļā Ventspilī tikai nodibināta jauna un perspektīva partija “Laiks pārmaiņām”, kuru, kā reiz, nav dibinājuši daudzkārt pārkrāsoti “vecie vēži” un kuras rindās, spriežot pēc dibinātāju aktivitātes, pulcēsies cilvēki, kam interesē. Interesē, lai lietas ietu uz priekšu, interesē, lai būtu darbavietas viņu nozarē, interesē, lai Sūnu ciema tikumi, kad paši no sava lieveņa nevar notīrīt sniegu, tomēr tiktu mainīti.
Un te jau nevajag daudz. Vajag tikai iet, darīt un izdarīt.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
