Nupat viens mūsmāju politiķis no Ventas krasta publiskajā telpā bija izpaudies gana skarbi: sak, tie ļaudis, kuri Ziemassvētku dāvanu iegādei ņēmuši ātros kredītus, ir ne vien nespējīgi ilgtermiņā plānot savas finanses, bet arī vēl gana pastulbi. Un aicināja: nedariet taču šādas muļķības. Komiskākais mūsu pašmāju politiķa uzrunā gan bija kas cits: tūlīt aiz sižeta par šo “drausmīgo nelaimi” ātro kredītu veidolā sākās reklāmas pauze, kur pirmā reklāma bija… Uzminējāt, ātro kredītu firmas “superpiedāvājums”.
Protams, protams, mūsu Ventas krastu un arī valsts līmeņa politikas “dižgaru” atklāsmes reizēm mēdz būt gana skandalozas (atcerēsimies kaut vai bijušā premjera Krištopana “reņģēdājus”). Un šis noteikti ir tas gadījums – ir taču skaidrs, ka paēdušais neēdušo nekad nesapratīs. Un tas, kas ļauts Jupiteram, nebūs ļauts vērsim. Ja politikas dižgaru visu lietu mēraukla ir vien viņu pašu paciņa biezums (un šajā ziņā skaidrs – ņemt ātros kredītus Ziemassvētku dāvanām nudien ir tīrais ārprāts), tad vairumam to, kas dzīvo ārpus politiķu orbītas, ar resursu pieejamību ir problēmas. Bet bērniem dāvaniņas gribas, arī kādu našķi uz svētku galda noteikti vajag… Un kur ņemt naudiņu tepat un tūlīt? Skaidra lieta, ātrajos kredītos…
Nenoliedzami, ieslīgšana ātro kredītu “jūgā” nav nekas ne atbalstāms, ne veicināms. Un zināmā mērā politiķa “skarbais viedoklis” ir patiess. Taču uzsvars te liekams uz “zināmā mērā” – svētkus grib visi. Lai kāds būtu katra finansiālais stāvoklis, iespējas un bankas konta atlikums. Cita lieta, ka arī prasības “dāvaniņām” mūslaikos ir kļuvušas pavisam citas. Diezin vai kādam bērnam šobrīd pietiks ar Ziemassvētku pašdarinātu sveci. Un te diezgan simptomātiska ir kāda nesen publicēta socioloģiska aptauja, kas veikta Latvijas ģimenēs ar maziem bērniem (no četru līdz astoņu gadu vecumam). Pirmajā piecniekā mazuļu vēlmju sarakstā ir iekļuvuši mobilie telefoni, planšetdatori, spēļu konsoles, uz rokas liekamās viedierīces un pat televizori. Tas arī saprotams – ja bērnudārza grupiņā vai skolas 2. klasē “visiem ir”, bet man nav, tad bērnam var rasties pamatīga trauma. Un kas atliek vecākiem? Pakļauties vispārējam jaunās “glāstītāju paaudzes” spiedienam un vērt vaļā ātro kredītu kompāniju mājaslapas. Vai arī nepakļauties, un riskēt ar to, ka sīcim Ziemassvētki sabojāti – galu galā vēstulē Ziemassvētku vecītim taču prasīts mobilais nevis, atvainojiet, kaut kāds nekam nederīgs spalvains plīša lācis vai, nedod dievs, vēl koka kluču komplekts.
Ātro kredītu izmantošana tādām stihiskām un neparedzamām nelaimēm kā Ziemassvētku dāvanas ir dīvaina vēl kāda aspekta dēļ: ja reiz kredītā paņemtie 200, 300 vai 400 eiro ir jāatdod jau pēc mēneša (tātad janvāra beigās), tas nozīmē, ka janvārī taču šie 200, 300 vai 400 eiro kaut kur būs jāsameklē. Tas, protams, pieņemot, ka kredīts tiešām arī tiks atdots, nevis notiks iekļūšana “vāveres ritenī” – katru nākamo mēnesi tiek ņemts jauns kredīts, lai dzēstu veco. Un te nu nav īsti saprotams, kādēļ šie liekie 200, 300 vai 400 eiro nevarēja “atrasties” mēnesi agrāk – tātad decembrī? Jo jau pašlaik ir zināms, ka arī nākamajā gadā būs decembris, kurā atkal būs jāpērk dāvaniņas un jāorganizē svētki. Gatavoties šim pasākumam tātad var visu gadu. Jo Ziemassvētki tomēr nav “pēdējā brīža piedāvājums” uz siltajām Grieķijas salām, kur naudu vajag pēkšņi, neplānoti un nekavējoši. Un nav arī nelaikā neglābjami saplīsusī veļasmašīna, kuras tūlītēja iegā de prasa neplānotus izdevumus. Lai vai kā, bet ātro kredītu statistika ir nepielūdzama: straujš pieaugums tieši Ziemassvētku laikā.
Mēdz teikt, ka cilvēku vēsturiskā atmiņa esot gana īsa – divu trīs gadu laikā ir aizmirsušās visas mācības, kas gūtas skarbajā dzīves īstenībā. Krīzes gadu sabrukums mums, šķiet, aizmirsies pavisam. Jo lielā mērā krīzi izraisīja negausīgā kredītņemšana un tikpat negausīgā kredītdošana. Ja dod, tad jāņem. Ātro kredītu “burbulis” gandrīz mats matā atkārto “trekno gadu” aizņemšanās bumu. Ja dod, tad jāņem, turklāt visi taču tā dara. Vienīgi šo Ziemassvētku dāvaniņas var izrādīties gluži kā Pirra uzvara, jo sekas nāksies “baudīt” vēl ilgu laiku.
Šis ir svētku, miera un labestības laiks, kurā cilvēkiem būtu jābūt labam prātam. Lai tā būtu, “Ventspilnieks.lv” aicina baudīt šos Ziemassvētkus prātīgi, nedzīvojot pēc principa “šodiena kā pēdējā”. Lai mums visiem gaiši un laimīgi Ziemassvētki, lai svētku eglītes katrā mājā mirdz jo spoži.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: SXC
