Mums visiem patīk dažādi topi, TOPI un topiņi. Tas nu gan ir skaidrs kā vakardiena. Un gadu mijas tuvošanās tā vien skubina mūs veidot dažnedažādus kārtējos “topus” un “topiņus”. Gada veiksme vai neveiksme. Gada kāzas vai šķiršanās. Gada notikums. Gada ēdiens. Gada torte. Gada… Vārdu sakot, izvēles iespējas, šķiet, ierobežo vienīgi latviešu valodas vārdu krājums – cik nu mums Mīlenbaha – Endzelīna vārdnīcā lietvārdu ir, tik topu labi gribot var izveidot.
Piemēram, “Gada cirks”. It kā jau cirkam kā tādam ar “topošanos” varētu nebūt nekāda sakara, bet, kā jau iepriekš teikts, no jebkura lietvārda var izveidot topu. Pirmajā vietā šajā topā mēs noteikti ievietotu stīvēšanos ap Rīgas cirku. Tad kā ir īstenībā: mājlopiņš sunītis drīkst tikt dzenāts pa arēnu, bet papagailis Goša, raugi, nedrīkst, jo Gošas tālie senči kādreiz ir lidinājušies Taiti salas lietusmežos? Bet otrajā vietā šajā nominācijā mēs noteikti ievietotu Ventspils atstādinātā mēra tiesas procesu. Kas vēl var būt smieklīgāks kā vīri pelēkos vadmalas talāros ar nopietnām sejām un Hārvarda universitātes jurista diplomiem kabatā, kuri dziļā nopietnībā gada garumā diskutē – vai mēra kunga nebeidzamie runas plūdi un skaidrojumi, paskaidrojumi un iebildumi ir, bet varbūt tomēr nav necieņa pret tiesu un procesa vilkšana garumā.
Vēl varētu izveidot nomināciju “Gada kavēklis” vai (lai lepnāk skanētu) “Gada plaisa”. Te nominantu arī netrūktu. Nesen domātāji no domnīcas “Certus” nāca klajā ar fundamentāli jaunu atziņu: galvenais valsts attīstības kavēklis esot milzu plaisa starp Rīgas attīstību un pārējiem reģioniem. Gandrīz vienlaikus valsts vadošie sociālantropologi izvirzīja tikpat šokējošu secinājumu: valsts galvenais attīstības kavēklis, raugi, nav vis kaut kāds tur ekonomistu un domnīcu iedomāts galvaspilsētas atrāviens, bet gan milzu plaisa starp nabago daļu un bagātajiem. Tai turklāt ir tendence palielināties ģeometriskā progresijā. Savukārt mūsu valsts kultūras nozari pārraugošie ierēdņi iesaistījušies cīniņā par “Gada plaisas” titulu ar ne mazāk skaļu paziņojumu: plaisa (un tātad arī galvenais kavēklis) nav vis maciņos saskaitāmo eiro un eirocentu daudzums, bet gan plaisa starp izglītotajiem un, diplomātiski sakot, mazāk izglītotajiem. Citiem vārdiem, tie muļķi velk mūsu valsti dziļā bezdibenī… Un ej nu tagad saproti, kura “plaisa” tad būtu pelnījusi pirmo vietu.
Ne mazāk svarīgus topus un topiņus varētu izveidot arī pie mums, pašu mājās. Piemēram, “Gada noslēpums”. Te neapšaubāms favorīts būtu pašmāju izpildvara, kas, izrādās, pat ventspilnieku godprātīgi vēlētus vietējās varas deputātus pamanās “apdalīt” – vienkārši nedodot informāciju. Un ja tā labi padomā – priekš kam gan arī tiem opozicionāriem zināt, kā tiek lemts par notikumiem, projektiem un amatiem mūsu pilsētā. Pirmkārt, viņi tāpat ir opozīcijā, tātad ietekmēt neko nevar. Un, otrkārt, ja reiz nevar ietekmēt, tad – mazāk zināsi, labāk gulēsi. Bet varbūt tas ir kāds šaušalīgs noslēpums, kurš uzticams vien īpaši izredzētajiem? Ja tā, tad “Gada noslēpuma” tituls rokā.
Domājams, ka ar mūsu pilsētu noteikti varētu saistīt nomināciju “Gada inteliģentākā diskusija”, par kuras laureātiem noteikti pasludināmi žurnāla “Ir” publicēto “sarunu” dalībnieki. Tā teikt, kuru tur, bļ…, vajadzēja par premjeru??? Un galu galā – žurnālā “Ir” nodrukātais, jāsaka godīgi, atstāj spēcīgu un, galvenais, ārkārtīgi inteliģentu iespaidu uz publiku.
Ja reiz esam ķērušies pie topiem, tad jebkuras “topošanas” neiztrūkstoša sastāvdaļa ir nominācija “Par mūža ieguldījumu”. Te vietējās rangu tabulas līdera godā varētu likt patiesi vērtīgu “ieguldījumu” – līdzekļu ieguldījumu neesošās Ventspils pasažieru stacijas atjaunošanā. Stacija mums tagad ir – jauna, smuka, atjaunota, atliek ieguldīt vēl tikai kādu vilcienu, kas uz šo staciju brauktu… Kaut gan “mūža ieguldījums” jau stiepjams jēdziens, cik aizstiepsi, tik pašam arī būs.
Gada beigas tuvojas vēja spārniem. Tās sagaidīt vajag ar vērienu: lai arī jūsu vārds noteikti būtu cienīgs iekļūt kādā topā, TOPĀ vai topiņā.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
