MEDIJU ZIŅA: Pērn Ventspils novadā populārākie vārdi jaundzimušajiem bijuši: meitenēm Emīlija (6) un Estere (3), zēniem – Endijs (3), Jēkabs (3) un Artūrs (3). Sešiem bērniņiem vecāki devuši divus vārdus. Par retu vārdu īpašniecēm kļuvušas Aļika, Amēlija, Keitija, Leila un Otīlija. Retākie puišu vārdi: Hanss un Julians. Joprojām populāri ir seni personvārdi, piemēram, Jānis, Mārtiņš, Edvards, Krišjānis, Anna, Elza un Emma.
Kamēr Ventspils pilsētā vēl apkopo pērnā gada “rezultātus” jaundzimušo vārdu došanā, tepat Ventspils novadā statistika jau iegrāmatota. Novada jaundzimušo bērniņu vecāki šoreiz iztikuši bez “radošā lidojuma”, dodot savām atvasēm nosaukumus, kam pienāktos vieta nevis pasē, bet gan kādā “gada ne-vārdu” listē. Lai vai kā, bet virsrakstā minētā “Emelīna Žuljeta Silvija Princese” (kā savu meitu nodēvējuši kādi sevišķi kreatīvi vecāki tepat, Latvijā, pirms dažiem gadiem) mazo ventspilnieku pulciņu nepapildinās.
Protams, protams, vārda došanas brīdis ir gana saviļņojošs katrai ģimenei, kurā bērniņš tiek gaidīts un sagaidīts, tāpēc, nenoliegsim, mirklis ir pietiekami atbildīgs. Un tad nu vien atliek pabrīnīties, kādas “maģiskās sēnes” pirms vārda došanas ir apēstas, piemēram, tiem vecākiem, kas savu bērnu nodēvējuši par “Kresceņteju Tekli” vai “Ķīseli Elgu Ēriku”. Starp dzimtsarakstu nodaļās visā Latvijā reģistrētajiem, diplomātiski sakot, neparastajiem vārdiem jāmin arī tādas atklāsmes kā Bļuma, Klaudze, Sukhrobkhuja, Viņumina, Afīze Vaida, Jostiņa, Kvēle Daiņa, Spīgana, Zlata Golda, Kiona Houpa, Madalēna Olīva Piegāze un Presibella Opū Matilde meitenēm, vai, piemēram, Baikadams, Freiķis, Gopallodzintars, Kakadžans, Kuldīps, Viļgeļmīns, Žikivators, Cēzars Petrs, Nikolass Kašaps, Samuels Čakvudis, Freizejers Endrū Volters un Edijs Filips Šarls Eduards Žusto zēniem. Kāda īpaši latviska ģimene savu dēlu nosaukusi par Klāvu Klusumu, bet cita – par Augustu Ģedimīnu Latvi.
Šķiet, pagājuši tie laiki, kad “Bagātie arī raud” un “vienkāršās Marijas” iespaidā latvju bērniem tika Huanitas un Alehandro, tagad modē nākuši ne-vārdi, kas darināti pēc pašiem vecākiem vien zināmiem principiem. Un kur tad tur vairs Ilzes, Baibas vai Ineses, Pēteri, Juri vai Emīli. Fū, tas taču nav moderni. Toties Žikivators Bērziņš nudien skan lepni un pacilājoši. Ventspils novadā gan pērn bērniem paveicies, un, mazliet sīkajiem paaugoties, nebūs bērnudārzā jāskaidro grupiņas biedriem, kāpēc meitēnam vārdā Olīva Piegāze, bet puiškānam – Baikadams. Vai audzinātājai jāzīlē, kuru no meitenes vārda izvēlēties ikdienas saziņai – Presibellu, Opū vai Matildi, bet par zēna uzrunāšanu jāmet monēta – būs viņš Edijs, Filips, Šarls, Eduards vai varbūt Žusto, kas skanētu sevišķi svešzemnieciski un aristokrātiski.
Droši vien vecāki jau tikai labu vien savam bērnam gribējuši, jo kaut kā taču jāatšķiras no pārējiem. Ja visi apkārtējie ir Jānīši un Anniņas, tad, raugi, Jostiņa vai Freiķis noteikti tavu mazo no vienaudžiem atšķirs. Bet varbūt bērns ir bijis tik negribēts un topošo vecāku ienīsts, ka tie jau uzreiz pēc dzimšanas gribējuši “sīcim” sagandēt visu dzīvi. Vai vismaz to posmu, pēc kura jau iestājas iespēja pašam savu vecāku doto vārdu nomainīt… Grūti iedomāties kādu meiteni, kas līdz mūža galam gribētu būt Klaudze, vai zēnu, kas mēģinātu nodzīvot ar Kakadžana vārdu. Ir arī trešā iespēja – vecākiem vienkārši bijis jautri, jo kas gan var būt smieklīgāks par tādu ģimeniski kopīgu vārda došanu tikko dzimušajam mazulim. Un tad arī būs meita Afīze un dēls Gopallodzintars.
Pirms dažiem gadiem medijos izvērsās spraiga diskusija – vai tomēr nevajadzētu kaut kā vecāku domu lidojumu likumiskā kārtā iegrožot, lai neparādītos meitiņas Gonorejas un Dazdrapermas, bet zēni Vazelīni un Krosofico. Kāda sevišķi aktīva ģimene pat iesūdzēja tiesā reģistrētājus no vietējās dzimtsarakstu nodaļas, ka neļaujot izvērsties. Un, saprotams, tiesu uzvarēja. Ar argumentu, ka būtībā vārds “Jānis” ir tāds pats burtu savirknējums kā “Bubits”. Tikai “jāņi” mums pierastāki, bet “bubiti” – nē. Līdz ar to tika pieņemts “kompromiss” – ierobežoti tika vārdi, kas “kaut ko nozīmē”, tādēļ kādā lamuvārdā nosaukta meitenīte un puisītis vairs būt nevarēs, tāpat kā Gonoreja un Triperis. Bet Ebergerberdīns, savukārt, varēs būt mierīgi… Ventspilnieku mazuļiem pērngad vārdu radikālisms gājis secen. Un labi, ka tā. Cerēsim, ka labo tradīciju Ventas krastos turpināsim arī šogad – nebojāsim, tā teikt, saviem bērniem dzīvi…
P.S. Minētie piemēri ir ņemti “iz dzīves” – tādi vārdi Latvijā tiešām ir tikuši reģistrēti.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
