Džungļu zvēru padomes priekšsēdētājs Lauva izsludināja jaunu likumu – turpmāk katrai zvēru ģimenei reizi mēnesī būs jāatdod apēšanai kāds no radiniekiem… Zvēri ar to kopumā nebija mierā, tāpēc Zebru ģimenes (kura bija pirmā rindā uz apēšanu) galva saņēma drosmi un zvēru sapulcē skaļi sauca: “Referendumu, referendumu!”. “Labi, lai būtu referendums,” skaļi norēcās Lauva, bargi nopētot katru sapulcējušos. Un zvēri nobalsoja, ka Lauvam ir tiesības reizi mēnesī pieprasīt apēšanai pa zvēram no katras zvēru ģimenes. Un vienlaicīgi nobalsoja arī par to, ka Lauvam jā- dod lielāka vara, atceļot jebkādas zvēru padomes pilnvaras – jābūt taču džungļos kārtībai un stingrai rokai…
• • •
Jā, slikti jau ir. Patiešām. Un zog jau arī, bet arī pilsētai taču no svētku galda tiek kādas drupačas. Var pat teikt, ka tā jau pilsētā viss vismaz izskatās smuki. Atšķirībā no sādžas kaut kur Latgales vidienē. Vai mazpilsētas Baltkrievijas pierobežā. Un vispār – nomainīt jau vajadzētu vecos muižkungus. Bet, kas to lai zina, varbūt nāks jauni vietā un būs vēl sliktāk. No jaunajiem jau nekad neko nevar zināt. Tāpēc labāk lai viss paliek pa vecam… Tā teikt, ļaunums ir, bet toties zināms un savējais.
Apmēram tādas pārdomas nāk prātā, analizējot tēmu, kas no Valsts prezidenta puses tika aktualizēta beidzamajā Latvijas Pašvaldību savienības kongresā, bet tālāk jau izplatījās arī publiskajā un mediju vidē. Proti, runa ir par pašvaldību referendumiem. Nav noslēpums, ka jautājums kā karsts kartupelis ir svaidīts no vienas ministrijas uz otru, no vienas Saeimas komisijas nodots citai, bet atkal un atkal nolikts plauktiņā. Lai ar to tiek galā nākamie, tad atkal nākamie. Un tā tālāk. Vietējam mērogam svarīgu jautājumu nodošana izlemšanai pašiem iedzīvotājiem nav nekas jauns – runājot stereotipiskās frāzēs, “nobriedušās demokrātijās” šis paņēmiens ir gana jaudīgs un iedarbīgs vietvaru līdzeklis diskutablu jautājumu vai samilzušu problēmu risināšanai.
Diemžēl Latvijas variantā par pašvaldību referendumu ieviešanu tiek paustas šaubas. Gan vienkāršu “soctīklotāju” diskusijās, gan mediju komentāros, gan ekspertu viedokļos. Galvenais pretarguments ir aprakstāms ar kādu pavisam nesenu situāciju vienā no Vidzemes novadiem, kur nule kā nomainījusies vara, kā rezultātā nomainījās novada mērs, bet no mēra vietnieka, kas vienlaikus bija arī pagasta pārvaldnieks, amata atbrīvots teju 30 gadus amatā bijis “savējais”. Viss pagasts labi zināja, ka ilggadīgais pagasta “boss” vismaz pāris reižu mēnesī uz nedēļu “aizgāja plostā”, par ko vietējā ģimenes ārste rakstīja slimības lapas, visi zināja, ka pagasta zemju un citu labumu (cik nu to pagasta mērogā ir) “sadale” notika savējiem, lielos vilcienos arī pagasta lietas diezin ko uz priekšu negāja, bet visās vēlēšanās pēc kārtas minētais kungs ar lielu pārsvaru tika ievēlēts domē (sākumā pagasta, tagad – arī novada), bet novada domes varas maiņa un 30 gadus valdījušā pagasta priekšnieka “nomešana” izraisījusi pamatīgu viļņošanos vietējos iedzīvotājos… Nu, kā tad tā, “bosa” vietā būs cits? Kādi nelieši tie opozicionāri un nodevēji, protams. Jo viņš taču savējais. Jā, problēmas ar alkoholu, jā, bīda “shēmas”, jā, sazin kādi vēl netikumi azotē. Bet pazīst taču katru tantuku un zina, kādas tantukam slimības. Un arī bērnus atceras pēc vārda. Bet tie darbi, tie darbi – tas ir sekundāri.
Citiem vārdiem sakot, kamēr domāšana notiek “savējo” kategorijās, bet bailes no jebkādām pārmaiņām būs noteicošās cilvēku sociālajās, ekonomiskajās un politiskajās izvēlēs, tikmēr pašvaldību referendumiem var nebūt lielas jēgas un nozīmes, jo nobalsos tieši tā, kā vietējais ilgstoši valdījušais “savējais” būs noteicis. Nobalsos par to, lai valda vecā “stingrā roka” nevis jaunā demokrātija. Un tad jau arī nav tālu no šī raksta sākumā izstāstītās pasaciņas. Tiesa, labā ziņa ir tā, ka pamazām vien, pamazām vien ar lielāku vai mazāku pretestību no “savējo” puses gadu desmitiem amatos esošie vietvalži tiek nomainīti. Tad vienā novadā, tad nākamajā pilsētā… Un tādējādi arī sairst gadu desmitiem veidotās “savējo” shēmas, izveidotās “labumu guvēju komandas”, kas kā labi ieeļļots mehānisms līdz šim uzturējušas pie dzīvības vietvalžu barotnes. Kas zina, varbūt arī pavisam drīz var pienākt mirklis, kad potenciālie pašvaldību referendumi arī kalpos tam mērķim, kam tie patiešām domāti.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
