“Dakter’s dos, dakter’s dos, dakter’s brīvu dienu dos…” Tā savulaik populārais estrādes dziedonis Viktors Lapčenoks izpildīja jautru dziesmiņu par dzīves baudītāju, kas pēc vētrainas nakts vienmēr dabū brīvu dienu – jo dakter’s nav nekāds nezvērs, viņš pacienta situāciju izprot gana labi… Laiki mainās, bet tikumi, kā zināms, mainās daudz gausāk. Daktera dotās brīvās dienas šajos laikos mazāk izplatītas pēc zaļumballes nogurušajiem svinētājiem, toties tiem, kam bargā likuma elpa dvašo pakausī, “slimības lapa” ir īstā panaceja un glābiņš visās dzīves situācijās.
Jaunā datu aizsardzības regula, protams, liedz iegrimt sīkumos par viena vai otra publiskā personāža patieso veselības stāvokli, taču šīs nedēļas Ventspils pilsētas un novada galvenā aktualitāte – notikumi bērnu namā “Stikli” – liek atkal aktualizēt seno problēmu: līdzko pie apvāršņa savelkas negaisa mākoņi, zināma daļa atbildīgo amatpersonu pēkšņi kļūst trakoti nevarīgi, nedziedināmi slimi un ilgstoši nesastopami nevienam, izņemot medicīnisko personālu. Un tad nu atkarībā no rocības un izdomas bagātības konkrētais notikumā iesaistītais subjekts liekas slimības gultā. Vai nu nepieciešama ilgstoša ārstēšanās kādā vārdā nenosauktā ārvalstu klīnikā, vai arī – pilnībā jānododas pašmāju mediķu aprūpei. Bet pati slimība ierasti ir tik smaga, ka cilvēks nekādi nav spējīgs ne tikai pieņemt atbildīgus lēmumus, bet pat atbildēt uz vienkāršiem telefoniski uzdotiem jautājumiem…
Protams, protams, neviens nevar un arī negrib apgalvot, ka ilgstoša slimība kādu dienu nevar pēkšņi pārtraukt jūsu tik ierasto veselīgo dzīves ritējumu. Tā diemžēl gadās. Tomēr paradoksālā kārtā slimības saasinājumi ārkārtīgi bieži nāk tieši laikā, kad pārbaudošās institūcijas, tiesībsargājošās iestādes vai citi nelūgti kontrolieri grasās ķerties pie personas vai viņa vadītās iestādes rūpīgas izvētīšanas. Un šādos gadījumos vienmēr asprātīgā tautas mutvārdu daiļrade terminam “slimības lapa” jau piešķīrusi anekdotisku skanējumu. Komiskākais šajā faktā ir tas, ka būtībā par bezgalīgo slimošanu un “ilgstošajām veselības problēmām” visiem viss ir skaidrs jau sākumā, taču izdarīt principā neviens neko nevar. Cilvēks taču ir slims… Šajā ziņā universālā metode strādā visos līmeņos – sākot no ierindas pašvaldības iestādes vadītāja, beidzot ar dažāda kalibra pilsētu un novadu mēriem, ministriem un lielu valsts iestāžu vadītājiem. Un ja reiz metode strādā, tad kāpēc domāt ko jaunu.
Tiesa gan, ja vien baisā slimība nebeidzas ar katram mums labi zināmu un visiem paredzamu galu, tad kaut kad izveseļošanās notiek. Bet problēmas, ko ilgstošā ļaunās ligas ārstēšana tikai attālinājusi, parādās no jauna – ar divkāršu spēku. Pateicoties pastiprinātajai mediju uzmanībai, novada pašvaldībai nācies spert soļus, kam vismaz vajadzētu palīdzēt risināt ar bērnu aprūpi, attieksmi pret bērniem un identificētajiem “strīdus gadījumiem” (kā diplomātiski izteikusies kāda Labklājības ministrijas amatpersona) saistītos jautājumus bērnu namā “Stikli”. Un šajā gadījumā “slimības lapa” vadītājam laikam nelīdzēs, līdz ar to varam novēlēt vien drīzāku izveseļošanos.
Taču metodes, kā cīnīties pret ļaunprātīgām “slimības lapām” šādos gadījumos, joprojām nav. Ja vēl vismaz ir saprotams, kādēļ “slimības lapas” kā ierocis tiek izmantotas gadījumos, kas kādam apsūdzētajam nepieciešams novilcināt izmeklēšanas procesu, kavēt tiesas norisi vai, piemēram, notiesājoša sprieduma stāšanos spēkā, kā arī izmantot ļauno kaiti, lai neierastos liecināt prokuratūrā vai tiesā, tad “slimības lapas” gadījumos, kad problēmas paša slimotāja vadītajā iestādē nāksies risināt neatkarīgi no slimošanas ilguma, īsti saprotamas nav. Drīzāk otrādi – šāda slimo- šana gan kontrolētājos, gan, protams, ministriju vai pašvaldību vadības līmeņos radīs tikai daudz kritiskāku attieksmi. Un, protams, neglābjami norādīs – kaut kas tur tātad tiešām nav kārtī- bā. Ja normāli sagatavojot dokumentus un liecības, sadarbojoties ar potenciālajiem kontrolētājiem vai izmeklētājiem, ir iespējams argumentēt, ka šoreiz gan no mušas uzpūsts zilonis, tad “slimī- bas lapa” būs teju vai neapgāžams iemesls verdiktam: neatbilstī- ba amatam. Bet no otras puses, cilvēciski jau saprotams: kurš gan skolas laikā nav “uzsitis temperatūru”, lai neierastos uz kontroldarbu ķīmijā vai algebrā… Tā teikt, kas zina, varbūt tomēr izdosies izvairīties. Bērnišķīgi, bet noteikti cilvēciski…
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
