Nenoliedzami, valsts sakoptākās, uz nākotni vērstākās un visādi citādi “advancētākās” (progresīvākās, uzlabotās – slengs no angļu val.) pilsētas nosaukums pienākas Ventspilij. Tā vismaz vajadzētu būt, ja skatāmies dažnedažādu Ventspils pilsētas aktivitāšu un norišu atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos. Tā vismaz vajadzētu būt, ja tiešām “pilsētas ar rītdienu” par bargu naudu veidotais tēls atbilstu tam, kāda ir situācija patiesībā.
Ja uzmanīgi pavērosim, tad “Ventspils ziņas”, piemēram, populārajā portālā “Delfi” nav vis neatkarīgu žurnālistu dziedātas slavas dziesmas mūsu pilsētai, bet gan mērķtiecīgi un par naudu pirkti reklāmas laukumi, kas “aizved” lietotāju uz mūsu pašu pilsētas mājaslapu. Ārpus Ventspils izplatītās reklāmas lapas par notikumiem mūsu pilsētā arīdzan tapušas par ventspilnieku naudu, tāpat kā lielākā daļa citu t.s. tēla veidošanas pasākumu. Protams, protams, ieguldīt naudu pilsētas tēla veidošanā ir pareizi – jo katrs uz Ventspili atbraukušais dod darbu mūspuses ļaudīm, tērē savu naudiņu utt., utjp. Taču pēdējā laika notikumi liecina, ka iztērētā bargā nauda pilsētas tēlam dod visai pakārtotu labumu. Jo īstais pilsētas tēls veidojas pavisam citā sfērā, tādā, ko par naudu nenopirkt… Un šo tēlu veido nebūt ne reklāmas laukumi, tūrisma bukleti, dārgākais salūts valstī vai Ventspils vārda apmaksāta daudzināšana publiskos pasākumos.
Vēl pērn par sadarbības pārtraukšanu ar Ventspili pēc visnotaļ skandalozās mūspuses mēra pašreklāmas tiešajā ēterā “Sirdsdziesmas” laikā paziņoja Latvijas Radio un Latvijas Televīzija. No kādreiz tik labās sadarbības kā velns no krusta bēg arī citi – diezin vai Laimas Vaikules producenti arī gribēs savus māksliniekus sūtīt pie mums pēc pilsētas mēra izrunāšanās par Vaikules neprofesionālismu publiskajā telpā. Protams, Ventspils bez “Eirovīzijas” fināla, “Muzikālās bankas” vai Laimas Vaikules, tēlaini izsakoties, “nenomirs”… Un tomēr – darvas karote pilsētas pašreklāmas medus mucā ir ielieta. Tāpat kā vesela “sniega lāpsta darvas” šajā medus mucā sagāzusies līdz ar nerimtīgajiem skandāliem ap pilsētas mēra tiesāšanās pasākumiem, izteikumiem par pilsētas nemīlestību (runājot tātad visu ventspilnieku vārdā) pret vienu vai otru sabiedriski politisku aktualitāti, valsts dzīves norisi vai pilsētas viesu “kategoriju”.
Kādreiz sabiedrībā dominējošais viedoklis “viņš jau sevi neaizmirst, bet vismaz pilsētu sakopis” vairs nedarbojas. Jo sakopjas arī citas pilsētas, citi novadi. Jā, varbūt lēnāk un ar daudz ierobežotākiem līdzekļiem, bet sakopjas. Un patiesībā ir pat tieši otrādi – citu pilsētu un novadu ļaudis vairs neskatās uz Ventspili kā uz izaugsmes brīnumu, bet gan runā par valsts līdzekļu, ES naudu utt., utjp. “izsišanu”, izmantojot ietekmes sviras, kuras nekādi nav samērojamas ar citiem pieejamajiem “blatiem” varas virsotnēs. Tātad – negodīgi iegūtiem papildu resursiem kārtējā Megaprojekta realizēšanai. Un, protams, nevar jau aizmirst arī par “viena cilvēka teātri” ar pompoziem pasākumiem, uzrunām un sabiedriskām aktivitātēm, šīs soloizrādes aizrauj arvien mazāku cilvēku skaitu. Pārfrāzējot krievu dzejnieka Majakovska komunistisko dzejoli, varam sacīt – “sakām Ventspils, domājam – Lembergs, sakām Lembergs, domājam – Ventspils”.
Latvijā ir pietiekami daudzi piemēri patiešām labam un stabili uzturētam pilsētas tēlam. Romantiskā vēju un mūzikas pilsēta Liepāja mums tepat, kaimiņos. Vēstures elpas apdvestās Cēsis ar saviem nebūt ne tik pompozajiem un milzu līdzekļus prasošajiem, bet cilvēku ļoti iecienītajiem festivāliem, Pils parku un vēsturiskajām pilsdrupām. Šauro ieliņu un Ventas rumbas pilsēta Kuldīga. Ziedošās ievas un rudens lapkritis Siguldā. Vietas, kur “pilsētas tēvi” daudzu gadu garumā lēni, bet noteikti veidojuši tikai pozitīvu pilsētas tēlu, ieguldot tik, cik konkrētā brīdī bijis iespējams, sakopjot pilsētas, veidojot jaunas un inovatīvas atpūtas un dzīves iespējas, dodot iespēju piedalīties pilsētas vai novada dzīvē iedzīvotājiem un viesiem, uzņemot mūziķus, māksliniekus, sportistus, uzņēmējus. Un rezultāts ir daudz pozitīvāks. Bet Ventspils joprojām grib visu un visus nopirkt par naudu… Taču cieņu un mīlestību par naudu nenopirksi, tās ir jāizcīna ar darbu, godīgumu un patiesām rūpēm par pilsētu, tās iedzīvotājiem un viesiem.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
