Valdības veidošanas sarunas šķita iestigušas spēlē “trīs par maz, četri par daudz”. Taču diskusiju daudz nopietnākā, saimnieciski aktuālākā līmenī pacēla Apvienotā saraksta uzstādījums: koalīcijai būs jāpārskata ostu reforma, tāpat arī administratīvi teritoriālā reforma (ATR).
Krišjānim Kariņam un “Jaunajai Vienotībai” šī ir ļoti netīkama prasība. Tai noteikti būs pretestība. Kaut Ventspils un Rīgas brīvostas “nacionalizāciju” dedzīgi virzīja konservatīvie, bet ATR cieši saistās ar “atparistiem” un Juri Pūci, tās abas – kopā ar “banku kapitālremontu” – arī Ministru prezidentam patikās uzrādīt kā viņa “labos darbus”. Tāpēc vienas vai otras iespējama revīzija, sabiedrībai uzrādot kļūdas un neveiksmes, Kariņam un JV šķiet savas reputācijas apdraudējums.
Neizbrīna, ka ātri vien sākās kaktu runas, ka “patiesībā” AS gribot izgāzt jaunas Kariņa valdības veidošanu, lai stiķētu to kopā ar tā dēvēto “ZZS” (ko gan Zaļā partija demonstratīvi pameta) un “šleseristiem” – un, protams, vēl ar Nacionālo apvienību, kam nekad neesot īstu konfliktu ar Lembergu un viņa “stipendiātiem”.
Šķiet pat amizanti, ka pret ostu reformu iestājās tieši reformas “saudzētās” Liepājas pilsētpartija. Gribējās uzzināt šāda “altruisma” cēloņus, tādēļ savu motivāciju man skaidroja Uldis Sesks, šī politiskā spēka līderis. Tāpat arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs, agrāk – ilggadējs pilsētas galva (1997–2018). Varbūt viņa atbildes jums, ostas pilsētas Ventspils iedzīvotājiem, skan kā ābeces patiesības, taču tā ir pozīcija, kas tiek stingti aizstāvēta koalīcijas veidošanā.
– Kāpēc jums un Liepājas partijai ir tāda vēlme palīdzēt Ventspilij, savam “dabiskajam konkurentam”?
– Tā nu gluži tas nav, ka esam tikai konkurenti. Man šķiet, vajag skatīties uz lietām kā valstsvīriem un valstsievām, lai kopā ieraudzītu, kādas Latvijā ir stiprās, kādas – vājās nozares. Ja reiz Dieviņš mums ir devis ostas, būtu prātīgi, ka tās darbotos un attīstītos. Kaut vai (ja mēs skatāmies uz Liepāju) prāmju līnijas sešas reizes nedēļā no Liepājas uz Trāvemindi Vācijā: tāds savienojums ar pārējo Eiropu nebūtu iespējama bez ostas. Ventspilī tāpat. Jācer, arī Rīgā prāmji atgriezīsies.
Valstiski raugoties, tās nozares, kas ir cietušas – citas kovida dēļ, citas ģeopolitikas dēļ –, varētu kopā ar valdību padomāt, kā tranzīta nozari attīstīt. Turklāt ostas jau nav tikai tranzīts. Mums Liepājā jau vairāk nekā 50 procenti ir vietējās nozīmes kravas. Latvijas ekonomika un rūpniecība nevar attīstīties bez ostām. Mums pilsētā pēdējos trijos gados ir tapušas 15 jaunas rūpnīcas, un diez vai tās rastos, ja nebūtu iespējams produkciju uzreiz uzlādēt kuģos vai prāmjos.
Manuprāt, ostas reforma nav līdz galam pārdomāta. Es nesaku, ka tajā viss būtu jāpārtaisa, bet ir jāieklausās racionālā balsī – Latvijas Stividorkompāniju asociācijas teiktajā. (Satiksmes ministrija un valdība to arī uzklausa.) Tur ir dažas nianses, kas jāpiekoriģē. Man ir labi saprotami valsts un pašvaldības sadarbības – vai tieši otrādi, konfrontēšanas – jautājumi. Gan Rīgā, gan Ventspilī liela daļa ostas teritorijas pieder pašvaldībai, un nesen mums bija saruna ar Staķa kungu. Viņš arī tagad ir izpratis reformas būtību: Rīgai vairs nebūs teikšanas par ļoti lielām teritorijām, kas ir brīvostā. Visu noteiks tikai attiecīgā ministrija. Tas neveicinās saprātīgu un ilglaicīgu attīstību.
– Vai jūs nebiedē, ka ostu reformas un arī ATR revīzijas prasība tiks skaidrota Liepājas partijai un Apvienotajam sarakstam nelabvēlīgi? Atvainojos, bet “vispareizākais” komentētājs Aivars Ozoliņš jau raksta “vispareizākajā” žurnālā “Ir”, ka “AS prioritātes nākamajā valdībā ir precīzi kā Šleseram un Lembergam”!
– Tās ir visai murgainas idejas. Man nav nekādu merkantilu interešu ne vienā, ne otrā gadījumā. Es skatos valstiski. Ja mani nesadzirdēs, tad vismaz varēšu pēc dažiem gadiem atgādināt: es taču jums jau toreiz teicu – nu paskatāmies plašāk uz Latvijas ekonomiku un mūsu stratēģiskajām interesēm! No mūsu drošības viedokļa ostas taču ir stratēģisks aktīvs. Kā citādi te ienāks, piemēram, militārās kravas?
24.10.2022. / Autors: Dainis Lemešonoks / Foto: U.Seska FB profils