“Apzināsimies: tranzīts taču ir Latvijas maize un zelts!” Kopš kādreizējais satiksmes ministrs Vilis Krištopans teica šos vārdus, pagājis vien nedaudz mazāk nekā ceturtdaļgadsimts, taču šodien mūsu “maize un zelts” atrodas uz robežas, aiz kuras var sekot nozares sabrukums. Izredzes nepārkāpt šai “sarkanajai līnijai” būs vien tad, ja Satiksmes ministrija beidzot nopietni ķersies pie tranzīta jomas sakārtošanas.
Ja reiz esmu ķēries pie pašmāju politikas “zauru” citēšanas, gribu atgādināt vēl kādas amatpersonas teikto. Un, proti: “Drīzāk Sibīrijas upes pagriezīs uz otru pusi, nekā Rīgas osta paliks bez Krievijas kravām,” tā, komentējot ekspertu teikto par Krievijas kravu gaidāmo aiziešanu, pirms dažiem gadiem izteicās Rīgas vicemērs un Rīgas ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. Tā vien šķiet, ka pie līdzīgas pārliecības iepriekšējos gadus turējies arī bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis un bijušais VAS Latvijas dzelzceļš šefs Edvīns Bērziņš. Citādi grūti izskaidrot to, ka visi tranzīta jomas dalībnieku ieteikumi nozares konkurētspējas paaugstināšanai vai vismaz “noturēšanai virs ūdens”, tikuši “paslaucīti zem paklāja”.
Nu ko, Sibīrijas upes tek kā tecējušas, bet Krievijas kravas no Latvijas jau praktiski aizgājušas. Turklāt šis process sākās krietni ātrāk, pirms Krievijas valdība ar tranzītbiznesmeņiem noslēdza vienošanos par konkrētiem grafikiem kravu pārcelšanai no Latvijas uz savām ostām. Taču, ja laikus būtu ņemti vērā uzņēmēju aicinājumi atvērt dzelzceļa pārvadājumu tirgu brīvai konkurencei, pārskatīti dzelzceļa tarifu politika, ieviesti visiem pārvadātājiem vienlīdzīgi spēles noteikumi, efektivizēta dzelzceļa darbība, mēs šodien neatrastos pie sasitas siles.
Kravu īpašniekiem Latvija augsto tarifu dēļ kļuvusi par ļoti neizdevīgu valsti. Mums ir augstākā infrastruktūras maksa par vilciena kilometru visā Eiropā, bet maksa par kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu no Latvijas robežas līdz kuģa bortam veido 80% no visām izmaksām! Vai kāds brīnums, ka pie šādām LDz “apetītēm” dzelzceļa tranzīta kravu apmērs caur ostām 2019. gadā bija par 15,8% mazāks nekā gadu iepriekš, bet pa dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs mazākais pēdējo 17 gadu laikā. Diemžēl tie ir tikai “ziediņi”, ja LDz vistuvākajā laikā būtiski nepārskatīs savu tarifu politiku cenu samazināšanās virzienā, tad “odziņas” vēl tikai būs.
To, ka kravu krituma apmērs ir dramatisks, atzinis arī LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs. Uzņēmums nonācis krīzes situācijā, un tagad tiek dzēsts ugunsgrēks. Atklājies, ka Latvijas dzelzceļa saimniecība nemaz nav tikusi gatavota gadiem ilgi prognozētajam Krievijas kravu kritumam.
Visvairāk no tā nākas ciest darbiniekiem. Gada sākumu LDz iezvanīja ar paziņojumu par pusotra tūkstoša darbinieku atlaišanu. Tagad kļuvis zināms, ka tas ir tikai sākums, un sekos jaunas atlaišanas. Tiesa, tas tiek saukts smukā vārdā par optimizāciju.
Jā, Covid-19 krīzes dēļ valsts šobrīd ir ļoti grūtā ekonomiskā situācijā. Un ir apsveicami, ka tiek veikti atbalsta pasākumi uzņēmējiem un tiem darba ņēmējiem, kuri koronavīrusa dēļ spiesti atrasties piespiedu dīkstāvē. Tomēr atbalsta pasākumi būtu nepieciešami arī atlaistajiem dzelzceļa darbiniekiem un tiem tranzīta jomā strādājošajiem uzņēmumiem, kuri LDz iepriekšējās vadības netālredzīgās politikas dēļ ir spiesti samazināt darbības apjomus un kuriem šī iemesla dēļ pret savu gribu nākas samazināt strādājošo skaitu.
VAS Latvijas dzelzceļš savu finansiālo grūtību risināšanai no valsts prasa 40 miljonus eiro, un tā kā no 2019. gada LDz kļuvis par valsts subsidējamu uzņēmumu tai gribot negribot nāksies parūpēties par to, lai infrastruktūras pārvaldītājs nebankrotē. Taču LDz gadiem piekoptās politikas dēļ zaudējumi radušies arī tranzīta nozarē strādājošiem privātiem uzņēmējiem, kuri jaunu kravu piesaistīšanai un esošo noturēšanai strādājuši ar sev finansiālā ziņā neizdevīgiem nosacījumiem.
Uzņēmēji izdarījuši visu, lai nozare turpinātu pastāvēt un attīstītos. Tagad mēs gaidām rīcību no valdības satiksmes ministra personā un no VAS “Latvijas Dzelzceļš”. Tranzīta nozarē strādājošie cilvēki vēlas stabilitāti un prognozējamību.
09.04.2020 / Autors: Linards Gulbis, Ventspils ostā strādājošo uzņēmumu arodbiedrību Konsultatīvās padomes vadītājs / Foto: Unsplash.com
