“Kaut tevi kā Lembergu tiesātu,” novēl viens otram potenciāli vai esoši noziedznieki, valsts mantas izlaupītāji, naudas atmazgātāji un korumpanti visplašākajā šī vārda nozīmē. Galu galā – kāda tur vaina, ja šad un tad pārdesmit gadu laikā jāaizstaigā līdz tiesu namam, pāris stundu jāpaklausās kārtējās “debates”, tad publiski jāpasaka, ka “tas viss ir sviests un politiskais pasūtījums”, bet tad var atkal mierīgi dzīvot… Un kas gan ir šīs nelielās neērtības, ja kopumā dzīve ir skaista, patīkama un visnotaļ pārticīga. Ja gribi labi dzīvot, tad šādi sīkumi, tā teikt, jāpārcieš.
Tikmēr politiskajā arēnā beidzamajā laikā nebeidzamie tiesu procesi, notiesājošo spriedumu trūkums naudas atmazgāšanas un korupcijas lietās un, protams, “augsto plauktu” apsūdzēto izvairīšanās no soda sāk izraisīt pamatotus jautājumus. Kāpēc tā? Kas traucē panākt lietu ātrāku izskatīšanu? Kāpēc Moneyval ziņojumā minētie trūkumi tiek reducēti tikai līdz “nerezidentu” kontiem un bankām, bet neskar pašu pamatu – tieslietu sistēmas efektivitāti, profesionalitāti un, jā, arī tīrību? Tostarp – ne tikai tiesas, bet arī prokuratūru, kura, starp citu, ir tieši atbildīga par to, lai pierādījumi būtu dzelžaini, lietas izmeklētas kvalitatīvi un apsūdzība uzturēta kompetenti.
Mēs dzīvojam tiesiskā valstī. Vai tā vismaz gribētos domāt. Un tas nozīmē tikai vienu: kādu par vainīgu var atzīt tikai tiesa, bet tas, ka es, tu, viņš un viņa labi zina – šitas čalis ņem kukuļus un “bīda lietas” ar valsts naudu šajā gadījumā neko nenozīmē. Tas ir jāpierāda tiesā, bet tiesai jāpieņem notiesājošs spriedums. Kā redzams, tieši šis posms noziedznieku nonākšanai aiz restēm pagaidām klibo. Esošā tieslietu ministra un arī atjaunotās Saeimas deputātu iniciatīva ķerties vērsim pie ragiem un sākt sistēmas sakārtošanu no “galvas” beigusies neveiksmīgi. Vai, precīzāk sakot, neveiksmīgi beidzies pirmais mēģinājums. Bet tas, savukārt, liecina, ka politiskā aizmugure, vecās korporatīvās saites un politbiznesa tradīcijas joprojām dzīvas, neļaujot veikt straujas un kardinālas reformas.
Bībeles leģenda vēsta, ka Mozus izraēļa tautu ir vedis pa tuksnesi 40 gadus, lai sasniegtu Apsolīto zemi. Tas tādēļ, ka šajā laikā paspēja nomainīties paaudze, kas pieredzējusi verdzību. Un Apsolītajā zemē ieradās jau jaunie. Tie, kuri vecos tikumus neienesa arī jaunajā dzīvē. Bībeliskā alegorija, protams, ir skarba, tāpēc latviešiem sakāmvārds piezemētāks: par vecajiem vēžiem tikai citās kulītēs. Kas būtībā nozīmē vienu un to pašu – jaunajās un citādajās kulītēs būtu jābūt arī jauniem vēžiem. Pagaidām esam tikuši apmēram līdz pusei. Daļa vēžu jaunajās kulītēs ir nomainījušies. Un uzreiz jau sajūtamas arī jaunas vēsmas, citāda pieeja terminam “mūsu valsts” un svaigu risinājumu meklējumi. Taču kā liecina mēģinājumi sakārtot (uzsverot vārdu “sakārtot”: nevis “sakārtot lietas”, bet patiešām sakārtot valsti) Ģenerālprokuratūru, vecajiem vēžiem ietekme ir pietiekami liela. Un tas nozīmē, ka jaunās kulītes vēl nav gana pilnas ar jaunajiem vēžiem, lai jaunā politika patiešām būtu pārsvarā un būtiski ietekmētu vispirmām kārtām jau politisko kultūru valstī. Bet tas jau ir jautājums vēlētājiem – kāda būs mūsu visu izvēle?
Var piekrist vai nepiekrist metodēm, ar kādām jauno politiku mēģina iedzīvināt t.s. “jaunie politiskie spēki”. Var diskutēt par komunikācijas formu un vēstījumu sabiedrībai, taču viens gan nav noliedzams: gada laikā esam iepazinušies ar tik daudziem faktiem, piemēram, tajā pašā tieslietu sfērā, ka ir skaidrs – mantojums, ko saņēmuši jaunie politiķi, ir smags, bet “bardaks” liels. Un tieslietu sfēra tam ir kā uzskatāmākais piemērs, jo tieši šajā sfērā “darbojas” visi tie personāži, par kuriem būtu “jārūpējas” policijai, KNAB, Ģenerālprokuratūrai un tiesu iestādēm. Diemžēl viss liecina, ka “kosmētiskais remonts” šajā nozarē nestrādās. Var nomainīt vienu vai otru ierindas policistu, prokuroru vai pat tiesnesi, taču tas nemainīs Sistēmu. Savukārt Sistēmu var mainīt tikai tad, ja reformētāji ķeras uzreiz pie “galvas”
22.10.2019 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
