“Par visām lietām mums jāpatur tuvāki Latvijas liktens un tā vajadzības un prasības. Mums jāizlieto visi ceļi, lai sagādātu un izauklētu Latvijas laimi. Šajā lozungā mums jāizlieto visi līdzekļi [..], bet tam jānotiek Latvijas labā un nacionālās interesēs.” Šos vārdus Zigfrīds Anna Meierovics teica 1917. gadā, kad latviešu inteliģence vēl tikai formulēja mērķi par pašiem savu, neatkarīgu Latvijas valsti. Tālākais mums labi zināms no vēstures liecībām – Latvijas Tautas padomes dibināšana 1918. gada 17. novembrī, dienu vēlāk publicētais uzsaukums “Latvijas pilsoņiem”, kur Tautas padomes vārdā tika pasludināta Latvijas valsts izveidošana, un svinīgais Latvijas Republikas proklamēšanas akts 2. Rīgas teātra (Nacionālā teātra) telpās.
Kādēļ gan šodien, 101 gadu pēc šiem vēsturiskajiem notikumiem jāstāsta visiem zināmas vēstures patiesības? Atbilde ir viena – lai atgādinātu, ka neatkarīgā Latvijas valsts tika izveidota tautas vārdā un tautas labumam. Un tieši tautas labums ir tas, kā vārdā jāpieņem lēmumi Saeimā, par to jāiestājas mūsu deputātiem gan Eiropas Parlamentā, gan jārūpējas ikvienai mūsu valsts vietvarai, ikvienam tās deputātam.
Mūsu tēvutēvi nežēloja dzīvības, lai Brīvības cīņu liesmās nosargātu savu jauno, neatkarīgo valsti. Uz I Pasaules kara drupām viņi uzcēla plaukstošu, labklājīgu Latviju. Mūsu tauta pārcieta II Pasaules karu un padomju okupācijas drūmos gadus. Mums bija drosme, lepnums un nacionālā pašapziņa, lai tautas dziesmotās Atmodas laikā nokratītu padomju jūgu un atgūtu savai valstij, tās ļaudīm brīvību un pašcieņu. Tagad mums ir nepieciešama stingra valstsgriba – savu tiesību un arī pienākumu pret valsti skaidra apzināšanās. Jo, tāpat kā nav dienas bez nakts, arī tiesību bez pienākumiem nemēdz būt.
Mūsu valsts atjaunotā neatkarība ir ļoti jauna. To sagaida arvien jauni un jauni izaicinājumi, kā ikvienai valstij. Tāpēc to ir jāturpina sargāt un pilnveidot. Būsim pārāki par negodprātīgiem prātiem un alkatīgām rokām, kas tiecas paņemt vairāk kā paši pienesuši kopējai lietai! No Latvijas valsts dienaskārtības uz visiem laikiem jāpazūd tādiem jēdzieniem kā negodīgi, tikai savu labumu alkstoši politiķi un administratori, ir jālikvidē korupcija, izšķērdība un valsts izzagšana. Ikvienam līdz pašiem sirds dziļumiem jāapjauš, ka Latvija – tie esam mēs katrs paši, ka godprātīgs ikdienas darbs ir tas, kas pilda valsts un līdz ar to arī mūsu pašu makus, ceļ mūsu labklājību un gaišāku nākotni.
Mūsu valsts ir bagāta – ar savām ostām, joprojām zaļo dabu un, galvenais, ar cilvēkiem. Latvija tik tiešām var kļūt un ticam, tā kļūs par labklājības zemi, kurā nebūs iemesla nevienas profesijas pārstāvim doties protesta gājienos pret savu valdību un seniori varēs vadīt cilvēka cienīgas vecumdienas. Potenciāls tam ir. Ticam, ka mūsos ir arī griba, zināšanas, darba mīlestība un mērķtiecība, kas vairo sasniegumus un nodrošina valsts kopējo izaugsmi.
Latvijas 101. gadskārtā ikvienam ventspilniekam vēlam sevī atrast spēku pašapziņai, darbam kopīgā labuma un patiesas brīvības vārdā. Latvijas svētku dienā vēlam, lai Latvijā un arī Ventspilī ir viens likums un viena taisnība visiem, un mūsu visu kopīgajā, mūs visus vienojošajā valstī nebūtu vietas netaisnībai un godaprāta trūkumam!
Dievs, svētī Latviju!
18.11.2019 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Toms Norde, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs
