Katrs, kurš kaut reizi sēdējis skolas solā, zina: ja pirmā skolas diena “iekrīt” 3. septembrī, tad tie ir svētki. Jā, jā – divas papildu brīvdienas it kā nebūtu daudz. Vismaz uz trīs mēnešu brīvlaika fona. Bet paši taču ziniet, cik svarīgas ir tieši beidzamās brīvdienas, kad vairs netiek skaitītas dienas, bet stundas… Lai vai kā – pirmā skolas diena ir klāt. Un klāt ir arī visi tradicionālie apsveikumi – skolēniem, viņu vecākiem, pedagogiem, arī studentiem un viņu pasniedzējiem augstskolās.
1.septembra (vai – šī gada gadījumā – 3. septembra) ierastais simbols ir pirmklasnieks, kurš turoties vecākiem pie rokas ar gladiolu vai asteru pušķi rokās, mazliet bikli un satraukti ver skolas durvis. Un tas arī saprotams – pirmais zvans, pirmā skolas diena, pirmoreiz satiktie klasesbiedri – tikpat uztraukti un samulsuši. Par neierasto vidi, par jauniem cilvēkiem visapkārt, bet fonā visam ir pirmklasniekam vēl neierastā skolas “sanēšana’”… Katram izbijušam skolēnam labi zināmā un mazliet nostalģiskas atmiņas raisošā skaņa, kas ir raksturīga tikai skolai.
Pirmklasnieks kā simbols parāda visas pirmās skolas dienas patieso būtību – tas ir jauns sākums un, domājams, arī jaunu apņemšanos sākuma punkts ne tikai pirmās klases skolēniem vien, bet jebkuram – gan skolēnam, gan skolotājam –, kurš pirmo, otro vai desmito reizi 1. septembrī uzsāk jauno mācību gadu. Nevar taču būt tā, ka jau pirmajā skolas dienā būtu apņemšanās: “Lūk, šogad gan mācīšos slikti!”. Tāpēc varam tikai novēlēt – lai visas apņemšanās piepildās. Vienalga, vai tās būtu saistāmas ar mācībām, sabiedrisko dzīvi vai kādām citām īpašām iecerēm.
Šajā ziņā mēdz teikt, ka Jaunā gada apņemšanās par 80% “izbeidzas” pirmo divu nedēļu laikā. Taču Jaunā gada solījumi pašam sev lielākoties ir nodoti tikai paša gribasspēka un rakstura stingrības kontrolē, kamēr skola tomēr ir zināmā mērā “represīva” iestāde – par tur paveikto tiek saņemtas atzīmes, rakstīti kontroldarbi un likti eksāmeni, tāpēc papildu savam iekšējām kontroles mehānismam pastāv arī skolmeistaru bargais acu skatiens. Un tas, kā zināms, var būt pamatīgs motivators… Tāpēc cerība, ka piepildīsies visu skolasbērnu apņemšanās kāpt zinību kalnā, noteikti ir lielāka nekā Jaungada solījums jau no 2. janvāra sākt agros rītos skriešanas kūres.
Šī gada vasara ir sniegusi mums visiem daudz pozitīvu emociju. Ja nerunājam par lauksaimniecību, bet gan bērnu vasaras brīvlaiku vai viņu vecāku atvaļinājumu, tad izcilākus trīs mēnešus laikam grūti iedomāties. Saule, jūra, silts un sauss laiks ļāva mums pilnībā izbaudīt brīvlaika priekus. Tāpēc enerģijas lādiņam šajā septembrī, šķiet, jābūt gana spēcīgam. Bet, ai, cik grūti būs likt pie malas vaļošanos un nodošanos saviem ikdienas priekiem, atkal pirmajā vietā noliekot skolas solu. Lai vai kā – statistikas dati liecina, ka vairāk nekā puse jeb 55 procenti 7. līdz 12. klases skolēnu ar prieku sagaida atkalsatikšanos ar skolasbiedriem, bet vēl trešdaļai – šis brīdis nesagādā nekādas sliktas emocijas. Un tas liecina, ka skola nav vieta, uz kurieni gan skolēni, gan skolotāji dodas kā uz labošanas darbu nometni. Lai tas tā arī paliek!
Bet “Ventspilnieks.lv” no savas puses novēl visiem skolēniem, viņu vecākiem, pedagogiem un, protams, skolu direktoriem: lai jauno mācību gadu neapēno nekas tāds, kas traucēs mācību procesā. Lai viss ir kārtībā ap skolu, lai skolēniem un viņu vecākiem jādomā tikai par zināšanu apguvi, bet skolotājiem – tikai par zināšanu sniegšanu. Un tad mācības sniegs prieku un gandarījumu bērniem, bet bērnu rezultāti – viņu pedagogiem un vecākiem. Mēs patiesi ticam, ka jaunais mācību gads būs tikpat pozitīvs, krāšņs un labām emocijām bagāts, cik bija šī brīnišķīgā vasara!
Lai mums visiem veicas!
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
