Pirms dažām dienām mūsu kaimiņpilsētā Kuldīgā notika tāds kā jauno uzņēmēju un aktīvo projektu rakstītāju seminārs. Tā teikt, jaunajiem censoņiem norādīt pareizo dzīves ceļu. Lektoru vidū bija divi visai dārgi ārvalstu “eksperti”, kuru galvenais bizness ir šādu lekciju lasīšana zinātkārajai auditorijai, kā arī pāris pašmāju “veiksmes stāsti”, kur minēto stāstu pamatā ir laba apņemšanās pavisam drīz sākt pelnīt “lielo kāpostu”.
Pats ats par sevi šāds pasākums nebūt nav nekas nosodāms – galu galā ir labi, ja mūsu potenciālos Latvijas nākotnes uzņēmējus apmāca “biznesa guru”. Taču šajā konkrētajā un arī citos līdzīgos apmācību semināros ir divas ļoti svarīgas nianses. Pirmkārt, tie pārsvarā notiek par valsts un pašvaldību naudu. Otrkārt, patiesi labu lektoru noalgošanai šīs naudas pietrūkst, tāpēc bieži vien (un arī šajā konkrētajā gadījumā) tiek noalgoti “ceļojošie amatnieki” – pašpasludināti “eksperti”, par kuru pašu biznesa kvalitātēm liecina vien viņu t.s. lekcijās kvalitatīvi noformētās bildītes lekciju ilustrēšanai.
Īsumā savelkot apvienojumu no seminārā paustā (gan no ārvalstu “guru” sacītā, gan pašmāju pagaidām vēl tikai jauno censoņu “veiksmes stāstos” paustā), kļuva skaidrs, ka svarīgākais priekšnoteikums biznesa veiksmei ir ne vairāk un ne mazāk kā labi uztaisīta prezentācija. Pašai biznesa idejai un / vai biznesa plānam nozīme ir mazāka. Savukārt svarīgākais biznesa plānā: piesaistīt citu cilvēku (jebšu – investoru) naudu. Un tad tā lieta aizies pati no sevis, jo nauda taču būs savākta.
izvirzījusies satraucoša tendence: nav svarīgi, kas kastītē iekšā, svarīgi, kā tas izskatās. Citiem vārdiem, no semināru skatuvēm, apmācību klasēm un biznesa kursu grāmatiņām skan viens aicinājums – uzkāpiet uz skatuves labā uzvalkā, ar glītu frizūru un skaistām bildītēm fonā, tad jūsu biznesam viss būs kārtībā. Forma ir nomākusi saturu, bet daiļos svešvārdos ietērptā prezentācija aizēno ideju. Nenoliedzami, mūsu “ātrajā informācijas gadsimtā” nav laika iedziļināties, jo vienlaikus ar semināra klausīšanos “jāizčeko” ieraksti Facebook, WhatsApp vai Instagram profilos, tāpēc uzmanību piesaista tikai virsraksti un skaļas frāzes. Par šīs vienkāršrunas metodes uzvaras gājienu, protams, liecina ne tikai Latvijas, bet arī daudz pieredzējušāku demokrātiju vēlēšanu rezultāti gan Vecajā, gan Jaunajā kontinentā. Un, protams, dažnedažādu “kouču” (tulkojot nezinātājam, “dzīves treneru”), konsultantu un publisku tērgātāju biznesa uzplaukums.
Minētajā seminārā Kuldīgā kāds klausītājs pēc skaisti noformētās pašmāju jaunā censoņa prezentācijas un iedvesmojošās uzrunas gan uzdeva jautājumu: bet sakiet, kādi ir šī jūsu rādītā un radītā plāna rezultāti? Vai vismaz plānojamie rezultāti? Pēc šī nekautrīgā un runātāja ieskatā pat nepieklājīgā jautājuma jaunais censonis apmulsa: nē, nu – mēs jau vēl neesam sākuši, mēs nezinām, jo neesam rēķinājuši… Viens rezultāts gan ir: samaksātais honorārs par “lekciju” 400 eiro apmērā. No biznesa apmācībām paredzētās publiskās naudas. Tātad – “veiksmes stāstu” prezentētāji patiešām jau atraduši savu “biznesa nišu”: braukāt pa semināriem un stāstīt stāstus “kā kļūt par uzņēmēju”, pašiem tādiem nemaz neesot. Augstāk minētais jautājums gan netika uzdots abiem “ceļojošajiem amatniekiem” semināru vadīšanas jomā no tuvējām ārvalstīm, taču viņu pašu prezentētais īsais CV liecināja, ka ar reālo biznesu, ar biznesa idejām un to realizāciju viņiem nav bijis sakara, ja neskaita biznesa ideju “kļūsim par konsultantiem”.
Nevar noliegt – labi izskatīties, likt skaistas bildītes prezentācijās un ieteikt citiem tieši tādu pašu “biznesa virzienu” arī ir biznesa virziens, turklāt, kā rādās, visai pieprasīts. Taču jautājums paliek: vai šāda veida bizness ir atbalstāms par nodokļu maksātāju naudu? Ja kāds vēlas klausīties kārtējo “kouču”, tad tā ir viņa problēma, taču apmācību semināru lektorus, pasniedzējus un mentorus gan vajadzētu izvēlēties rūpīgāk, neskatoties tikai uz “fotošopētām” smaidīgām sejām kādā nejauši atrastā “kouča” mājaslapā, bet vismaz virspusēji painteresējoties, ko tad konkrētais “eksperts” patiešām pats ir izdarījis, lai viņam būtu, ko teikt klausītājiem. Jo pamācība “smuki izskatīties uz skatuves” (citēts burtiski) vairāk derētu nevis jaunajiem uzņēmējiem, bet modeļu skolas audzēknēm. Vai, piemēram, politiķiem, kuriem bez lozungiem un solījumiem arsenālā nav nekā cita.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
