Ukrainas dramatiskā cīņa pret Krievijas iebrucējiem nerimst kopš 24. februāra rīta. Jau vairāk nekā nedēļu Ukraina un ukraiņi aizstāvas pret okupantiem, kas ar raķetēm apšauda pilsētas, ieved ielās tankus un uzbrūk arī civilajiem mērķiem un nogalina civiliedzīvotājus lielākajās Ukrainas pilsētās. Lai atspoguļotu situāciju Ukrainā un skaidrotu, kāda ir drošības situācija pie mums un kas mums būtu jāzina, “Ventspilnieks.lv” sazinājās ar Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāri Baibu Bļodnieci. (Saruna notiek 28.februārī)
Tauta un brīvprātīgie dodas cīņā pret agresoru
“Šobrīd Ukrainā notiek ļoti sīvas cīņas par to, lai nosargātu Ukrainas neatkarību,” saka Baiba Bļodniece. Vaicāta, kas ir galvenie valsts aizsargi, viņa min spēkus, kas būtībā pielīdzināmi Latvijas Republikas Zemessardzei: “Valsti aizsargā teritoriālie spēki, kuros šobrīd iestājas ļoti daudz Ukrainas brīvprātīgo, kas ir gatavi piedalīties savas valsts aizsardzībā.” Arī Ukrainas tauta izrāda milzīgu saliedētību un pretestību pret šo militāro iebrukumu: “Ukraiņi ir ārkārtīgi aktīvi valsts aizsardzībā. Ar to agresors noteikti nerēķinājās.”
Ieroči, degviela un ēdiens – kā šobrīd palīdzēt Ukrainai
NATO, Eiropas Savienības valstis, tai skaitā arī Latvija, šobrīd nodrošina Ukrainu ar tās armijai nepieciešamo. “Primāri tā ir gan munīcija, gan medicīnas preces, gan individuālais aprīkojums karavīriem, ēdiens, kas ir viegli patērējams. Esam nosūtījuši palīdzību arī dīzeļdegvielas veidā, kas ukraiņiem šobrīd ir ļoti vajadzīga,” stāsta Baiba Bļodniece, un norāda, ka palīdzības sniegšana notiek arī netieši. “Pirmdien Saeimā tika pieņemts lēmums, kurš Latvijas pilsoņiem, kuri to vēlas, ļauj piedalīties palīdzībā Ukrainas bruņotajiem spēkiem.” Līdz šim likums Latvijas pilsoņiem piedalīties citu valstu bruņotajos spēkos neļāva, tādēļ šīs izmaiņas ir ļoti nozīmīgas. Uz Ukrainu jau devušies pirmie latviešu brīvprātīgie.
Baiba Bļodniece izceļ arī Latvijas aktīvistus, kuri iesaistījušies palīdzības sniegšanā: “Mēs redzam, ka gan kopā ar Iekšlietu ministriju, gan nevalstiskajām organizācijām tiek organizēta palīdzība Ukrainas bēgļiem, kuri spiesti no savas valsts doties bēgļu gaitās uz Eiropu.” Pārsvarā tās ir sievietes ar bērniem, jo vīrieši vecumā virs 18 gadiem Ukrainā šobrīd ir pakļauti karaklausībai un nevar atstāt valsts teritoriju.
“Mēs sniedzam palīdzību tiem bēgļiem, kas vēlas atbraukt uz Latviju, savukārt nevalstiskās un citas organizācijas nogādā humānās kravas uz Ukrainu.” Tiesa, humāno preču piegāde šobrīd ir apgrūtināta, jo nav izveidoti humānie koridori. “Šobrīd arī pasaules sabiedrība cīnās par to, lai Ukrainas teritorijā humānā palīdzība būtu pieejama cilvēkiem uz vietas gan Kijevā, gan Harkovā, gan citās pilsētās.” Humānie koridori paredzēti tam, lai speciāls transports droši var nogādāt šīs preces līdz konkrētām vietām Ukrainā, taču šobrīd tas nav iespējams. Vaicāta, kādēļ humānie koridori vēl nav izveidoti, Baiba Bļodniece teic, ka šajā ziņā valstis, kuras nāk Ukrainai palīgā, maz ko var līdzēt. “Ir vajadzīgs, lai humāno koridoru veidošanai piekrīt valsts, kura uzbrūk Ukrainai, tātad Krievija. Šobrīd tos izveidot nav izdevies.”
Karš un nākotnes prognozes – kas notiks tālāk?
Domas par nākotni un konflikta attīstību nodarbina gandrīz katru Latvijas iedzīvotāju, tādēļ “Ventspilnieks.lv” Aizsardzības ministrijas parlamentārajai sekretārei lūdza izteikt savas prognozes. “Šobrīd mēs redzam, ka Ukraina jau vairāku dienu garumā izrāda ļoti sīvu pretestību, un līdz ar to Krievijas iecerētais, ka ar Ukrainu izdosies ātri tikt galā, ir izgāzies.” Arī par nesen izskanējušajiem Kremļa draudiem nevajadzētu pārāk daudz satraukties, saka Baiba Bļodniece. “Sākotnējais plāns nesanāca, tādēļ mēs arī redzam dažus neadekvātus paziņojumus saistībā ar kodolieročiem, tas liecina par lielu trauksmi pašam agresoram.”
Domājot par turpmāko kara attīstību, jāatceras arī ārējie apstākļi, kas ļoti var ietekmēt turpmākos notikumus. “Sabiedroto un Eiropas sabiedrības gatavība atbalstīt Ukrainu gan ar militārām lietām, gan visām citām nepieciešamajām apgādēm, ir ļoti augsta. Līdz ar to mēs ļoti ceram, ka šobrīd tiek darīts viss, lai Ukraina šo karu uzvarētu un izdotos panākt mieru,” norāda Baiba Bļodniece, un atgādina, ka panikai Latvijā nav pamata.
Drošībai un iekšējam mieram
Lai arī šobrīd Latvijai karš vismaz pēc pašreizējās situācijas analīzes nedraud, drošība un iekšējais miers ir svarīgi. Baiba Bļodniece laikrakstam “Ventspilnieks.lv” norāda dažādus veidus, kā parūpēties par savu mieru un drošību: “Pirmkārt, visi, kas ir gatavi, aicināti stāties Zemessardzē, iziet militāro pamatapmācību un piedalīties valsts aizsardzībā.”
Pēdējās dienās ļoti pieaudzis iesniegumu skaits no cilvēkiem, kas gatavi iesaistīties un piedalīties Zemessardzē. “Zemessardze ir viens no lielajiem mūsu drošības balstiem. Tas būs vislielākais un vislabākais ieguldījums, ko šobrīd darīt,” norāda Baiba Bļodniece.
Tomēr ne visi vēlas un spēj iesaistīties valsts aizsardzībā militāri, tādēļ Aizsardzības ministrija parūpējusies par informāciju ikvienam iedzīvotājam: “Aicinām katru apskatīties mūsu sagatavoto bukletu “72 stundas. Kā rīkoties krīzes gadījumā”. Buklets pieejams Aizsardzības ministrijas izveidotajā portālā “sargs.lv”, taču, ja kādam nav iespējas to apskatīt digitāli, jau tuvākajā laikā buklets drukātā formātā tiks nogādāts visās Latvijas pašvaldībās un bibliotēkās.
Šis buklets principā ir krīzes situāciju rokasgrāmata: “Atgādinu, ka krīze nav tikai militāra, varbūt arī kaut kāda lokāla civila krīze, plūdi, gāzes katlu sprādzieni un tamlīdzīgi. Bukletā var redzēt, ko darīt krīzes gadījumā, ja nepieciešams evakuēties,” stāsta Baiba Bļodniece, un uzsver, ka mūsdienās svarīga ir ne tikai evakuācija. “Esam arī norādījuši, kas ir tie valsts dienesti un mājaslapas, kurām tajā brīdī sekot, un vēl citu informāciju.”
Raugoties uz Ukrainu, var redzēt, ka krīzes gadījumā visi valsts dienesti primāri koncentrējas uz tās pārvarēšanu. “Krīzes gadījumā katram atsevišķam cilvēkam, tieši tāpat kā Ukrainā šobrīd, ir jāspēj tikt galā pašam. Ja cilvēki kaut reizi būs izlasījuši bukletiņu, izrunājuši tajā teikto ar tuviniekiem, pārdomājuši, ko darītu krīzes situācijā, tad tas jau nozīmētu, ka viņi par 90% būtu tai gatavi.”
Baiba Bļodniece norāda, ka tādā gadījumā ir svarīgi neiekļūt haosa virpulī, jo valsts aizsardzība sastāv no divām lietām: “Milzīgs svars ir armijas gatavībai, armijas nodrošinājumam,” saka Aizsardzības ministrijas pārstāve, un uzsver, ka mums ir laba, moderna armija. Tomēr ar modernu armiju vien nepietiek. “Otra daļa ir sabiedrības noturība. Svarīgi, lai sabiedrība zinātu, gan ko darīt krīzes situācijā, gan vienlaicīgi pretotos jebkādai dezinformācijai, jebkādai propagandai.” Valsts aizsardzību veido dažādas komponentes un sabiedrības noturība ir ļoti, ļoti svarīgs faktors. Dezinformācijas un propagandas draudus vērts paturēt prātā arī sekojot līdzi šī brīža situācijai Ukrainā.
Šobrīd nav pamata uztraukumam, bet gatavība nekad nav par ļaunu
Latvijas iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam, vairākkārt atgādina Baiba Bļodniece: “Mēs esam NATO valsts, mums šī drošības situācija ir pilnīgi stabila. NATO turklāt nodrošina arī papildu drošības garantijas Baltijai, tai skaitā – šeit atrodas ASV un citu valstu karavīri.” AM parlamentārā sekretāre norāda, ka NATO drošību garantē ne vien ar cilvēkspēku. “Uz Baltiju nosūtīti arī gan ASV kaujas helikopteri “Apache”, gan cita moderna kaujasspējīga tehnika. NATO ir aktivizējusi Austrumeiropas dalībvalstu aizsardzības plānu, kas dod papildu drošības garantiju visām bloka Austrumeiropas flanga valstīm, tai skaitā Latvijai,” stāsta Baiba Bļodniece. Un vēlreiz uzsver, ka mēs varam būt pilnīgi droši. Protams, neviens necenšas pārlieku izskaistināt radušos situāciju.
Arī Baiba Bļodniece norāda uz to, ka šis ir pārdomu brīdis daudziem no mums: “Šis ir pamošanās brīdis ne tikai Latvijā, bet vispār Eiropā un pasaulē. Tas apliecina, ka drošība, dzīvojot blakus Krievijai, sevišķi, kamēr Putins ir prezidents, pilnā mērā nav iespējama.”
Baiba Bļodniece šī brīža situāciju salīdzina ar latviešu sakāmvārdu: “Ragavas taisa vasarā, bet ratus ziemā.” Viņa atgādina, ka, lai arī mums viss ir droši, tas nenozīmē, ka varam ar drošību saistītos jautājumos uzņemties vien mazu atbildību. Tāpēc jebkāds papildu ieguldījums drošībā ir vajadzīgs un nepieciešams. Savukārt “Ventspilnieks.lv” vēlreiz atgādina, ka pamata pārlieku lielam satraukumam nav, un tomēr ikvienam nepieciešams kritiski izvērtēt, kādus informācijas avotus izmantot, lai sekotu aktualitātēm par Krievijas agresiju un karu Ukrainā.
2.03.2022. / Autors: Ance Miķelsone / Foto: Gatis Dieziņš, Aizsardzības ministrija
