Galvaspilsētas varas ešelons atkal, šķiet, aizbraucis pa nepareizajām sliedēm. Turienes pārmijnieks acīmredzot savu darbu vairs galīgi neprot, jo pārlieku regulāri galvaspilsētas “tēviem” no Saskaņas un Gods kalpot Rīgai nesaraujamās koalīcijas nākas virināt “knābja” durvis, bet melnie busiņi ar maskotiem vīriem ar tikpat apskaužamu regularitāti beidzamajā laikā piestājuši dažnedažādu Rīgas pašvaldības satelītorganizāciju, aģentūru, nodibinājumu un SIA parādes durvju priekšā. Augstākie bosi jau laicīgi, tautiski izsakoties, “notinušies” Eiropas virzienā, bet vietā atstātie satrapi tik plāta rokas: sak’, mēs jau neko nezinājām, bet svēti solāmies noskaidrot…
Šķiet, ir lieki vēl un vēlreiz pārstāstīt ziņu lentēs, mediju portālos, laikrakstu lappusēs un TV ekrānos jau daudzkārt dzirdētās kārtējās vēstis par koruptīvo galvaspilsētu un tās augstāko vadītāju shēmošanas prasmēm. Starp citu, rādās, ka ar tām prasmēm bijis itin švaki, ja jau kā īlens no maisa lien ārā viens skandāls pēc otra. Vai arī (otra versija) apetīte sasniegusi tādus augstumus, ka pārkāpj jebkuras ierindas korumpanta gaumes līmeni. Un to vairs noslēpt nevar it nekādi…
Lai kā tur arī nebūtu, mums, ventspilniekiem, vairāk interesē pašu mājās notiekošais. Un te nu iepazīt “Rīgas mācības” būtu īsti vietā. Nenoliedzami – zināmas paralēles saskatīt varam. Protams, publiskās jeb pilsētas naudas daudzums ir mazliet cits – vismaz par vienu nulli mazāks, taču tas arī saprotams – galu galā arī pati pilsēta ir akurāt 20 reižu mazāka (un tas tikai pēc oficiāliem datiem), tāpēc procentuālā ziņā arī mūsu vadoņu apetīte nav necik pieticīgāka. Piemēram, nupat atklājies, ka Rīga savām mārketinga aktivitātēm īpaši radītos “kantoros” – Rīgas Tūrisma attīstības birojā un nodibinājumā Live Riga – tīrā veidā notrallinājusi 20 miljonus eiro. Tiesa gan, tas darīts tik nemākulīgi un pat primitīvi, ka amatos salikti vadošo partiju biedri, ziedotāji un pat valdes locekļi. Mūsu pilsēta no Rīgas cenšas neatpalikt (ne velti Ventspili savulaik dēvēja par Rietumkrasta galvaspilsētu). Mērogi mazāki, bet shēma tā pati: pilsētas mārketingu nodrošina Ventspils attīstības aģentūra (VAA), kuras galvgalī ir dāsni atalgotais atstādinātais pilsētas mērs, saņemot teju ceturtdaļu no visiem minētās aģentūras ienākumiem. Līdzīgi kā Rīgā arī finansējuma avoti lielākoties tādi paši: pilsētas nauda, kas tādā vai citādā veidā (pa tiešo vai ar pilsētai piederošu uzņēmumu un iestāžu starpniecību) no pilsētnieku kabatām vispirms nonāk aģentūras kontos, bet pēcāk jau iegulst “gala saņēmēju” maciņos…
Tiesa, nevar noliegt, ka mūsu pusē lietas notiek daudz smalkāk, pārdomātāk un rafinētāk. Pirmkārt, jau pati organizācija un shēma. Vai kāds ir pieķēris aiz rokas pilsētas domes ierēdņu “piepelnīšanos” dažādu konsultantu statusā, piemēram, Ventspils Reisā? Nē, nav. Vai kāds ir partijas Latvijai un Ventspilij valdes locekļus un biedrus pieķēris, “piehaltūrējot”, piemēram, Komunālajā pārvaldē vai Olimpiskajā centrā? Nē, nav. Nu, labi, atstādinātais pilsētas mērs un citi pilsētas vadītāji saņēma un saņem itin brangus atalgojumus tajā pašā VAA un vēl pāris visnotaļ apšaubāmās organizācijās. Bet tās, ziniet, nav nekādas pašvaldības vai, atpestī no ļauna, valsts struktūras, tātad tiešā veidā nekādi ar pašvaldību nav saistītas. Tās ir biedrības, kuras likuma priekšā nekādi nav tas pats, kas pašvaldības uzņēmums… Un ja reiz biedrību biedri (tas nekas, ka lauvas tiesa finansējuma nāk no “biedriem”, kuri ir pašvaldības uzņēmumi) lemj, ka VAA vadītāja atalgojums ir 255 eiro dienā, tad kurš gan no tādas algas atteiktos… Smalki, pārdomāti, rafinēti.
Ja dzīvs būtu pravietis Mozus, kurš pa tiešo no Dieva rokām Sīnaja kalnā saņēma visus desmit baušļus pilnā sastāvā, viņš pašrocīgi pierakstītu klāt arī vienpadsmito – tev nebūs izzagt publiskos līdzekļus. Bet Mozus jau kādu brīdi nav mūsu vidū, tāpēc vienpadsmito bausli varam vien pierakstīt paši… Protama lieta, nav nekādu ilūziju, ka tie, kas reiz jau ieslidinājuši savas rociņas pilsētas vai valsts kasē, lai no turienes gūtu sev kādus patīkamus bonusus, to darīt rimsies, pie viena atzīstot savu vainu un pašrocīgi aizverot aiz sevis cietuma kameras durvis. Tāpēc nāksies vien cerēt uz tiesām, “knābjiem” un citām struktūrām, kas vienpadsmitā baušļa neievērošanu varētu pierādīt atbilstoši visiem likuma pantiem.
Bet viena nianse gan jāņem vērā – “Rīgas mācības”, iespējams, varētu būt kā zināms apmācību poligons arī tiesībsargiem: kā pareizi strādāt, vākt pierādījumus un pieķert tos, kam rokas pašas stiepjas pēc pilsētnieku naudas. Un tad jau būs vieglāk risināt problēmas ne vien Rīgā, bet arī Ventspilī vai jebkurā citā vietā Latvijā, ja tas būtu nepieciešams.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
