Ja Ventspils brīvostas infrastruktūra tiek norobežota no sankcijām pakļautajām personām, tad brīvosta var īstenot savu komercdarbību un nest peļņu ne tikai tās darbiniekiem, bet arī valstij kopumā, intervijā BNN komentē smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga lietas prokurors Juris Juriss.
Proti, uzņēmumos, kur ar tiesas lēmumu Lembergam atņemtas jebkādas kontroles, ietekmes tiesības un tie nedarbojas viņa interesēs, sankcijām nevajadzētu tikt piemērotām.
Par to, kuras ir atbildīgās institūcijas un kam ir jāspēj identificēt, vai uzņēmums darbojas Lemberga interesēs, Juriss komentē, ka tas ir sarežģīts process, kurā mehānisms jāparauga vairākām Latvijas institūcijām kopā.
“Pirmās ar šo jautājumu saskaras kontrolējušās un uzraugošās iestādes. Kontrolējošajām iestādēm pēc noteiktām pazīmēm jāsaprot, vai pastāv koruptīva darījuma iespējamība. Savukārt uzraugiem jāsaprot, vai konkrētais gadījums ir pareizi izvērtēts.”
Juriss norāda, ka tas ir iespējams, ja tiek noteiktajā laika periodā tiek ievērots stingrs uzraudzības mehānisms, nevis procesu atstāj pašplūsmā, uzņēmējiem, komersantiem un finanšu iestādēm vērtējot pašiem sevi.
Runājot par to, vai Lembergam uzliktās ASV sankcijas ietekmēs tiesvedības procesu pret viņu, Juriss atzīmē, ka valsts apsūdzības uzturētāju puse izsver iespējamību tiesā replikas laikā atsaukties uz noteiktajām sankcijām. Tomēr par konkrētu jā vai nē ir pāragri spriest, jo nepieciešams izvērtēt otras puses debašu saturu, uzsver prokurors.
Savukārt uz BNN komentāru, ka ir aizdomas par vēl viena advokāta “pēkšņu” atkrišanu no Lemberga tiesvedības, Juriss atzīmē, ka tas būtu spēcīgs signāls tam, ka Latvijas tiesu sistēmā “buksē” aizstāvības nodrošināšanas efektivitāte. Proti, gadījumā, ja šāds scenārijs norisināsies, Lemberga lieta var nonākt situācijā, ka tiesas process ir pie izejas punkta – tur, kur tas tika sākts. “Varbūt ir jāpadomā par rezerves advokātu institūciju Latvijas “unikālajiem” izņēmuma gadījumiem.”
Juriss uzsver, ka šobrīd tiesas process ir noslēguma stadijā, kad jānonāk pie sprieduma.
“Ir svarīgi ļaunprātīgi neizmantot likumā paredzētās tiesības. Gan valsts apsūdzību uzturētāju pusei, gan advokātiem jāsaprot, ka viņu pienākums ir sekot tam, kas iestrādāts likumā,” komentē Juriss. “Nevar aizstāvis atteikties [vienkārši] tāpēc, ka viņam tā gribas vai viņš ir saguris, vai cer, ka šo lietu [pārņems] kāds cits – šāda mehānisma nav.”
Autore: Simona Šjadīte/BNN
