Prokuratūra cer līdz šī gada beigām pabeigt lasīt savu debašu runu smagos noziegumos apsūdzētā un Ventspils pašvaldības priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanā ierobežotā Aivara Lemberga krimināllietā, pastāstīja viena no lietas prokurorēm Ilga Paegle. Viņa norādīja, ka prokuratūra ir nolasījusi apmēram vienu ceturto daļu no savām debatēm, un varētu tās beigt lasīt līdz gada beigām, ja tiks ieturēts ieplānotais tiesas sēžu grafiks. Jau ziņots, ka valsts apsūdzības uzturētāju debašu runu apjoms Lemberga krimināllietā pārsniedz 5000 lapaspuses, žurnālistiem pavēstīja prokurors Juris Juriss. (no “Ventspilnieks.lv” ziņu lentas)
• • •
P opulārais franču rakstnieks Aleksandrs Dimā savulaik kļuva slavens ar savu romānu publicēšanu tā laika franču laikrakstos – turpinājumos. Parīzieši kāri tvēra pēc katras kārtējās d’Artaņjana un viņa trīs draugu piedzīvojumu epizodes, kioskos izpirka laikraksta kārtējo numuru, lai turpat pie laikraksta pārdotuves uzzinātu, kādas peripetijas tad notikušas brašā Gaskoņas jaunekļa un viņa iemīļotās Konstances mīlas sāgā… Tikai vēlāk sekoja paša romāna pilnās versijas izdošana skaisti iesietā grāmatā, lai Aleksandra Dimā nemirstīgie sacerējumi nonāktu arī franču valodā nerunājošu zemju literatūras cienītāju grāmatu plauktos. Protams, neiztika arī bez publiskiem priekšlasījumiem. Tieši franču rakstnieki augstdzimušu dāmu salonos ieviesa savu jaunāko gara darbu lasījumus pašu autoru izpildījumā.
Aivara Lemberga detektīvsāga 5000 lappušu garumā, šķiet, sit pušu visus Dimā, Balzakus, Stendālus un pārējos Parīzes literatūras dižgarus kopā ņemtus. Žēl vienīgi, ka priekšlasījumi ar pietiekamu mārketinga kampaņu nav izreklamēti plašai sabiedrībai, bet pašu krimināllietu pirms publiskajiem lasījumiem nav apstrādājis kāds vērā ņemams pašmāju literatūras spīdeklis. Tā teikt, lai labāk lasās un patīkamāk klausīties. Būtu taču svarīgi, lai šajā bezgalīgajā detektīvstāstā tiktu iepīta arī kāda mīlas intriga, romantisku jūtu trīsstūri un kvadrāti, vai, piemēram, kāds ārkārtīgi izteiksmīgs Ventspils pilsētas vēsturisks apraksts pēc Dena Brauna parauga. Tad taču visiem būtu daudz interesantāk, un arī klausītāji, domājams, netrūktu. Iespējams, varētu šo lietu pārvērst poēmas formā, lai gluži kā Livonijas Indriķa hroniku nolasītu ar visām atskaņām – īsti Dzejas dienu noskaņās.
Lai vai kā, bet mums šobrīd baudījums no priekšlasījumiem tiesas zālē ir paredzams vēl daudzos turpinājumos. Prokuratūra cer, ka līdz gada beigām viss tiks nolasīts līdz galam. Vārds vārdā, burts burtā. Nenoliedzami, ne mazāk aizraujošs un sirdi plosošs gaidāms arī turpinājums – gan jau arī Lemberga kunga advokātu armijai būs sakāms savs verdikts par prokuratūras nolasīto apsūdzības garabērnu. Tātad – kas zina, varbūt līdz nākamā gada beigām mēs varēsim klausīties ne mazāk saturīgu un ne mazāk apjomīgu advokātu versiju. Un arī šeit ir visai plašas iespējas padarīt lasāmgabalu klausāmāku. Piemēram, iestarpinot pa vienam otram asprātīgam dialogam gluži kā britu humora izcilajos daiļdarbos par sulaini Džīvsu.
Prokuratūras optimistiskais tonis gan šobrīd vairāk izskatās pēc traģikomēdijas, nevis detektīvstāsta. Un uzskatāmi demonstrē mūsu tiesu sistēmas nevarību, ja runa ir par šīs pasaules varenajiem. Jā, protams, lieta ir sarežģīta, pierādījumu atrašana piņķerīga, iztiesāšana sastopas ar visiem iespējamiem pretošanās veidiem, ieskaitot procesa nebeidzamu vilkšanu garumā no apsūdzēto puses. Taču – ar to bija jārēķinās, tam bija jāsagatavojas. Šajā ziņā tikai valsts apsūdzības uzturētāju profesionalitāte un spējas nosaka, kā un cik ātri viss virzīsies uz priekšu. Un, papildu visam minētajam, arī vēlmei panākt notiesājošu spriedumu būtu jābūt daudz izteiktākai… Priekšlasījumi tiesas zālē, nenoliedzami, ir iespaidīgs izmeklētāju un prokuroru darba rezultāts, lappušu skaits norāda uz lietas milzīgo apjomu, bet gluži kā filmas “Pazudis tulkojumā” nosaukumā kaut kur ir pazudusi lietas būtība. Vai kāds vispār vairs atceras, par ko bija stāsts kopumā? Vai dažādajās “sižeta līnijās” un lietā apkopotajos pierādījumu dzīvesstāstos “aiz borta” nav palikusi galvenā līnija – valsts nozagšana? Un galu galā – lietas bezgalīgā izskatīšana jau sabiedrībā izraisa vien smīnu: nu, ja, te jau atkal nekas nebūs… Tāpat kā “oligarhu sarunās”, tāpat kā daudzos citos gadījumos, kad uz apsūdzēto sola sēžas ietekmīgas “prominences”.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
