“Un nav nekā jauna šai pasaulē…” Šie viedie vārdi tiek piedēvēti gudrajam un viedajam Zālamanam. Kā jau ikreiz, kad kaut ko kaut kam ir jāpiedēvē, jo, kas zina, varbūt nebūt ne Zālamans, bet kāds cits tikpat vieds un tikpat dzīvesgudrs tieši šādi izsaucies, kad nācies raksturot absurdu situāciju kontekstā ar cilvēku rīcību… Tieši šis ironiskais teiciens ir īsti vietā, lai to lietotu atkal: pagājušajā nedēļā ar soda prasījumu t.s. “Lemberga krimināllietā” klajā nāca valsts apsūdzētājs. Prokurors amata pienākumos krietni ierobežotajam mūsu pilsētas īstenajam vadītājam pieprasījis astoņus gadus cietumā un mantas konfiskāciju piedevām.
Bet ne jau tas ir fakts, kas atbilst viedā Zālamana izsaucienam. “Un nav nekā jauna šai pasaulē…” Tieši to gribas izsaukties, vērtējot dažādu, teiksim diplomātiski, sabiedrības slāņu reakciju uz šo notikumu. Vispirms jau pats apsūdzētais ar kolēģiem uz kopējā apsūdzēto sola, protams, norādījuši, ka neko nesaprot – par ko gan šīs vajāšanas… Skaidra lieta, ka pie vainas ir vispasaules sorosītu sazvērestība, amerikāņu imperiālisti, vietējie kolaboracionisti un svešzemju intriganti, kas uzpērk visus, visur un visaugstākajos līmeņos… Tieši tikpat prognozējams ir mūžam nemirstīgais Lemberga fanu pulciņš, kas pilsētas atstādinātajam mēram paklausīgajos medijos un visiem brīvajā internetā nerimstas žēloties par “sistēmas samaltajiem”, bet visādā ziņā nevainīgajiem apsūdzētajiem…
Patiesībā šī prognozējamā reakcija ir veselas filozofiskas disertācijas vērta tēma. Piemēram, Venecuēlas sociālistu prezidents novedis savu valsti līdz tādam nabadzības līmenim, par kādu mūsu visnabadzīgākie ļaudis par ļaunākajos murgos nevarētu iedomāties, pašmāju galvaspilsētas boss Ušakovs ierauts grandioza apmēra korupcijas skandālos, mūspuses neformāli formālais līderis savukārt ne tikai ierauts, bet jau apsūdzēts dažnedažādos amata noziegumos. Un – re, kā… Noteikts fanu un atbalstītāju pulks gatavi doties ielās, lai aizstāvētu šos “nepatiesi apvainotos”… Jo neba nu Maduro tālajā Venecuēlā tikai uz armijas durkļiem notur varu, viņam ir gana daudz un gana kareivīgi atbalstītāji. Neba nu mērs Ušakovs katram atbalstītāju piketētājam personīgi “iešķiebis” rokās pa piecītim vai kāda stingrāka dzēriena blašķītei. Neba nu mūsējais vadonis katram un katrai savai uzticamajai fanei personīgi salabojis tekošo ūdenskrānu vai palielinājis neapliekamo minimumu…
Tātad iemesli šādai fanātiskai “fanošanai” ir gluži citi. Un, nenoliedzami, šāda tipa “diktatoriski” vai varas alkstoši līderi savas auditorijas vājās vietas prot uztaustīt… Un tad līdz fanātismam vairs nav tālu. Pats galvenais, ka izdodas atrast kādu ārēju (vēlams) ienaidnieku, bet ja tāda nav pa rokai, tad “sist” pa visas sabiedrības sāpīgajiem punktiem. Tālais dienvidamerikānis atradis vispasaules imperiālistus, kas žņaudz viņa valsti. Ušakovs lielpilsētā pie Daugavas itin veiksmīgi izmanto nacionālo kārti (sak, mani sit tāpēc, ka es krievs, nevis tāpēc, ka trolejbusu miljoni kaut kur izsaimniekoti…). Bet ko šobrīd liek priekšā Ventspils vara? Jā, patiešām – ko?
Un te nu laikam var sekot labā ziņa: par pilsētas mārketinga miljoniem “uzbūvētais” Rietumkrasta pārticīgās galvaspilsētas tēls šķobās pa visām šuvēm. Tāpēc šis laikam vairs nebūtu arguments. Arī “deputātu kvotas” un “gali” ministrijās, kas nodrošināja stabilu, miljonos mērāmu papildu naudas pieplūdumu pilsētai Ventas grīvā, šķiet aizgājuši nebūtībā. Un, raugi, pat fanātiskajā fanu pūlī paliek vairs tikai visfanātiskākie. Tie, kurus nepārliecinās nekādi racionāli argumenti. Un tie, kuriem vienalga, jo par kaut ko taču jābalso… Kā vienmēr šādās situācijās – tie, kuriem vienalga, pārsvarā vadās pēc vienkārša principa: nu, labi, šitie ir blēži un krāpnieki, tas taču visiem zināms. Bet kas to zina, kādi būs tie jaunie, tāpēc balsošu vien par tiem pašiem. Tāpat taču nav starpības…
Un nav nekā jauna šai pasaulē… Viedie Zālamana vai vēl kāda austrumu gudrā vārdi būtu citējami arī citā sakarā. Vienmēr šādās situācijās nāk tas brīdis, kad fanātisms un beznosacījumu pakaļskriešana beidzas. Jo nāk jauni cilvēki, nāk jauni argumenti un jauns skatījums uz notiekošo. Agrāk vai vēlāk, bet tas noteikti notiek. Tad nelīdz pat daudzie miljoni, kas sapelnīti, pakāpjoties uz fanātiķu pūlīša pleciem. Jautājums ir tikai par kritisko masu. Pagājušajās vēlēšanās Ventspilī kritiskā masa vēl nebija sasniegta. Kā būs tagad?
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
