Tiesām ir jāspriež taisna tiesa, un sabiedrībai ir jāredz, kā taisna tiesa tiek spriesta. Un tieši darbības vārdā “redzēt” ir meklējama mediju loma. Taču redzes asums un precizitāte ir ļoti lielā mērā saistīta ar abu pušu – tiesu un mediju – attiecību kvalitāti. (Publiciste Rita Ruduša, komentārs portālā Delfi)
• • •
Kādreiz žurnālistikas studiju laikā bija populārs piemērs par t.s. “tanti Bauskā”. Ja reiz žurnālists ir gatavs uzrakstīt rakstu (vienalga, vai tēma ir astrofizika un Lielais Sprādziens vai, piemēram, pirmās klases kontroldarbu saturs un kvalitāte), tad jebkurai “tantei Bauskā” būtu jābūt skaidram, par ko raksts ir un kāpēc tas tapis. Līdzīgi ir ar tiesas lēmumiem. Vismaz teorētiski katram iedzīvotājam (t.s. “tantei Bauskā”) būtu jābūt skaidram, kāpēc vienā vai otrā lietā ir pieņemts tāds vai, gluži pretēji, citāds lēmums. Un tiesas nolēmums par n-to likuma pantu ievērošanu nudien nav tā vislabāk saprotamā lasāmviela. Pat speciālistiem. Un šajā sakarībā liela loma ir medijiem, jo neba nu ieinteresētais iedzīvotājs šķirstīs sausos tiesu nolēmumus, ņems vērā lietā izskatītos pierādījumus un iedziļināsies juridiskajās niansēs. Parasto cilvēku jeb tanti Bauskā interesēs tikai viens jautājums – kāpēc, lūk, šāds slepkavnieks ir attaisnots, bet šiten tāds korumpants par miljonu izzagšanu saņēmis vien brīdinājumu un pāris minimālās mēnešalgas sodanaudas citiem par biedinājumu. Mediju uzdevums šajā gadījumā būtu skaidrot tiesas lēmumu, cilvēkiem saprotamā valodā “uzzīmējot” iztiesājamās lietas patieso ainu.
Šajā gadījumā, protams, runa nav par vienkāršām krimināllietām, kurās pilsonis A alkohola reibumā ar nazi uzbrucis pilsonim B par to, ka minētajam pilsonim A licies, ka minētais pilsonis B uzmācies pilsoņa A piedzīvotājai pilsonei C. Runa ir par tām “skaļajām lietām”, kuras nereti velkas gadiem un, kā katram ventspilniekam zināms, pat gadu desmitiem. Vai mediju attieksme un publicētie raksti “skaļajās lietās” ir tādi, pēc kuriem “tantei Bauskā” varētu būt skaidra lietas būtība? Ja palasām, piemēram, nacionālā laikraksta “NRA” publikācijas, tad rodas viennozīmīgs iespaids, ka visa valsts tieslietu sistēma sacēlusies pret vienu nabaga mazpilsētas mēru, turklāt prokurori šajā lietā dara visu, lai nevainīgo uz cietuma gultiņām nosūtītu pēc iespējas uz lielāku termiņu. Kāpēc tie nelieši tā dara? Par to laikraksts neskaidro… Un nav jau arī svarīgi, vai ne? Citi laikraksti, portāli un ziņu aģentūras zīmē pavisam citu ainu. Sak, minētās mazpilsētas mērs nemaz nav tik nevainīgs, apsūdzības ir smagas un pelnītas, bet prokuroru prasītā soda bargums – pārāk mazs. Kam ticēt un kā pareizi izvērtēt, kurš medijs vispār ir spējīgs un gribošs paust to objektīvo ainu, kura palīdzētu “tantei Bauskā” saprast – kādēļ slepkavnieks attaisnots, bet korumpants saņēmis biedinošās pāris minimālās mēnešalgas sodanaudā…
Mediju pratības pētnieki no dažādām biedrībām un nevalstiskajām organizācijām mēdz teikt, ka, lasot kādu rakstu vai publikāciju, vispirms vajag izvērtēt informācijas avotus, informācijas sniedzējus un, protams, arī mediju īpašniekus. Tas viss, protams, teorētiski ir pareizi, taču – kā “tantei Bauskā” zināt, kas ir īpašnieki laikrakstam “NRA” vai “Diena”? Kas un kādi ir informācijas avoti. Kā un kāpēc ir tapis viens vai otrs raksts. “Tante Bauskā” no sava iecienītā laikraksta, ziņu portāla vai TV pārraides grib skaidri un gaiši zināt: kāpēc slepkavnieks attaisnots un kādēļ korumpantam “nekas nav”. Un termins “pierādījumu trūkuma dēļ” te nederēs, jo pēc būtības nenozīmē neko. Vismaz teorijā šādam rakstam vienkārši un saprotami būtu jāpaskaidro – ko neizdarīja izmeklētāji, ko nepierādīja prokurors, kāpēc lieta izjuka un līdz sodam visiem zināmais slepkavnieks vai korumpants nenonāca. Vai, tieši otrādi, kāpēc tiesas lēmums ir pamatots, jo slepkavnieks un korumpants noteikti nav tas, kas ticis saukts pie atbildības. Un ir nevainīgs kā bāriņa asara… Un pati lielākā nelaime mediju un tiesas attiecībās noteikti ir nevis tiesas neprofesionalitāte vai mediju neprasme, bet gan tas, ka mediju vide ir pakļauta īpašnieku un ietekmīgu sponsoru interesēm. Un tad Ritas Rudušas apgalvojums, ka “tiesām ir jāspriež taisna tiesa, un sabiedrībai ir jāredz, kā taisna tiesa tiek spriesta” kļūst gluži par neiespējamo misiju, kur sabiedrībai ir tikai vērotāja loma. Protams, izvērtējot, kurš medijs kuram oligarham pieder.
25.09.2019 Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
