Uzņēmumu reģistrā šovasar parādījusies informācija, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ir patiesā labuma guvējs vairākos tranzīta uzņēmumos, kuru vērtība mērāma simtiem miljonu eiro. (Mediju ziņa)
• • •
Saprotams, ka Lemberga amatpersonas deklarācijā tas nav norādīts, un tikpat labi saprotams, ka viņš pats kategoriski noliedz, ka kontrolētu kādus tranzīta uzņēmumus. Tas, ka šie Uzņēmumu reģistra ieraksti veikti pēc uzņēmumu valžu sniegtās informācijas un tos par patiesiem uzskata arī Ģenerālprokuratūra, mūsu pilsētas no amata pienākumu pildīšanas atstādinātajam mēram acīmredzot nešķiet pat izēstas olas čaumalas vērts. Jo, ja ticēt Lemberga valsts amatpersonas deklarācijā teiktajam, pērn viņa ienākumi bijuši vien nieka 705 605 eiro, toties parādsaistības paša bērniem sasniedza teju 15,5 miljonus eiro. Tajā pašā laikā neoficiālas aplēses liecina, ka Lemberga ģimenei arestētās mantas vērtība esot līdz pat pusmiljardam eiro liela. Tā vien nāk prātā kolorītā aina no Mihaila Bulgakova “Meistara un Margaritas”, kurā Volands bufetniekam vaicā: “Jūs esat nabadzīgs cilvēks… jūs taču esat nabadzīgs cilvēks? Bufetnieks ierāva galvu plecos, un uzreiz bija redzams, ka viņš ir nabadzīgs.”
Tiem, kuri šo pasaules literatūras šedevru nav lasījuši, varam pačukstēt, ka nabaga trūcīgajam bufetniekam bija slepus iekrāti divsimt četrdesmit deviņi tūkstoši rubļu piecās krājkasēs un mājās zem grīdas glabājās divi simti zelta desmitnieku..
Protams, Lemberga kunga kontrolē ir vesela pilsēta, nevis tikai nieka varietē teātra bufete, tāpēc skaidrs, ka viņa “nabadzības slieksnis” ir ievērojami augstāks. Proti, Lembergs, pēc paša teiktā, nekādi neesot līdz šim ofšoros veiksmīgi slēpies patiesā labuma guvējs trijās tik ietekmīgās Ventspils tranzīta kompānijās kā Kālija parks, Ventspils tirdzniecības osta un Ventbunkers. Tāpat viņš nekontrolējot caur saviem bērniem Anriju un Līgu un vairākām ārzonas firmām vismaz 25% Ventbunkera, un vispār tā esot blēdība, kurā pilnā apmērā piedalās valsts. Ja par valsts līdzdalību uzskatāms Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktais pienākums atklāt patiesos labuma guvējus, tad jā, valsts šai pasākumā tiešām ir piedalījusies. Vienīgi nav skaidrs, kas domāts ar vārdu “blēdība” – varbūt uzdrīkstēšanās aizskart vēl nesenā pagātnē politiski ietekmīgā oligarha “mazumiņu” vecumdienām?
Tiesa, Ģenerāprokuratūra, kura vairāk kā desmit gadus ilgās tiesvedības laikā ir izskatījusi neskaitāmus ar Lemberga biznesa lietām saistītus dokumentus un nopratinājusi milzums liecinieku, ir pārliecināta, ka uzņēmumu valžu Uzņēmuma reģistram sniegtās ziņas ir patiesas. Vismaz saskaņā ar 2007.gadā pieejamo informāciju, kad Ģenerālprokuratūra Lemberga un viņa bērnu īpašumiem uzlika arestu, Lembergiem kopā piederēja 29% akciju Ventbunkerā, 45% Kālija parkā un 30% Ventspils tirdzniecības ostā.
Tomēr, ja parādos slīgstošajam un smagos noziegumos apsūdzētajam Lembergam ir taisnība, ja tiešām kāds nezināms labvēlis pa kluso caur vairākām ārzonas firmām un paša bērniem viņu iecēlis patiesā labuma guvēja kārtā, tad ir taču iespējas, kā no šī pusmiljarda gaumīgi atkratīties. Piemēram, atbalstot pilsētu, kuras Lemberga vadītās izpildkomitejas kasē, pēc Viļa Selecka grāmatas Ēnas pār Ventspili pirmajā izdevumā teiktā, 1990.gadā ienāca 1,164 miljoni valūtas rubļu, bet 1992.gadā – 1,4 miljoni dolāru (runā, ka autors visu grāmatas tirāžu lielā steigā iznīdēja pēc nopietnu draudu saņemšanas). Bet 1991.gadā un 1992.gada sākumā Ventspilī tika izveidotas pirmās naftas un naftas produktu, kā arī kālija sāls tranzīta starpniekfirmas, kuras Krievijas nožēlojamos pāris miljonus ļāva pārvērst simtos miljonu. Bet tas, kā saka, jau ir pavisam cits stāsts…
Atgriezīsimies pie Lembergam “piešūtajiem” daudzajiem miljoniem, kuri viņam nepiederot. Kā zināms, Ventspils pilsētas budžets šim gadam nedaudz pārsniedz 71 miljonu eiro. Ja Lemberga kungs pilnīgi oficiāli uzdāvinātu pilsētai tos dažus simtus miljonus eiro, kurus viņš ne tieši, ne netieši kā patiesā labuma guvējs nekontrolējot, tad Ventspils vismaz piecus vai pat vairāk gadus varētu dzīvot tikai no šīs naudas vien un uz nebēdu celt baseinus, koncertzāles un pieminekļus pilsētas labdarim. Pie viena varētu piemest valsts budžetam tos nieka trūkstošos 23 miljonus eiro, kas nepieciešami skolotāju algu celšanai 2020.gadā. Tas taču būtu krietni gaumīgāk, nekā gaidīt, vai tiesa šo viņam nepiederošo mantu konfiscēs vai nē.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
