Ar vērienu Ventspilī sagaidīts Jaunais, 2020. gads. Kā liecina nepielūdzamā statistika, mēs atkal esam izgriezuši pogas pilnīgi visiem, galvaspilsētu Rīgu ieskaitot. Nu, katrā ziņā vismaz vienā ziņā – uguņošanas izmaksās. Iepirkumu uzraudzības biroja informācija, kas publiskota mediju telpā, liecina, ka Ventspilī Jaungada uguņošana izmaksājusi teju 23 tūkstošus eiro, kamēr, piemēram, skopā Rīgas dome šim nolūkam atvēlējusi vien nieka 17 ar pusīti tūkstošus eiro…
Tiesa gan, nav īsti skaidrs, vai par šo faktu jāpriecājas, jebšu tomēr jāvērtē gana kritiski… No vienas puses, nenoliedzami, pārspīlētas ir runas un pat aktivitātes sabiedriskās domas portālā “Mana balss” par svētku uguņošanas pilnīgu aizliegšanu. Nevar noliegt, ugunspuķes debesīs ir skaists un krāšņs piedzīvojums visiem pilsētniekiem, tādēļ runas par svētku uguņošanas atcelšanu vispār ir nevietā. No otras raugoties, ir arī kaut kādas samērības robežas, kas, kā rādās, mūsu pilsētas tēviem ir krietni izplūdušākas, nekā, piemēram, jaunajai galvaspilsētas un citu lielo pilsētu varai. Protams, protams, neskaitīsim ugunsbumbu skaitu un lielumu, taču naudu pilsētnieku kabatās paskaitīt vajadzētu gan. Kā jau daudzi no mums varēja vērot sabiedriskajā televīzijā, galvaspilsētas salūts nebija ne par centu mazāk krāšņs kā mūsējais, toties – rīdzinieku maciņiem izmaksāja tieši par visu Rēzeknes un Jēkabpils kopējām salūtu izmaksām mazāk. Rēzeknes un Jēkabpils domes savējiem “izšāva gaisā” pa abām pilsētām kopā vien nieka sešus tūkstošus. Bet kur nu jēkabpiliešiem un rēzekniešiem līdz Ventspils vērienam.
Nenogalinot prieku par vērienīgo salūtu, tomēr tā vien gribas pajautāt organizētājiem pilsētas domē: sakiet, kādi ir kritēriji tieši šādām izmaksām, ja tās no citām pilsētām atšķiras tik ļoti ievērojami? Un ar ko mūsu izmaksas ir pamatotas? Varbūt eksistē kādi īpaši un sevišķi inovatīvi pirotehniskie efekti, kādas nebūt citiem nesasniedzamas mākslinieciskas vērtības un priekšnesumu vizuālie efekti, kas pamato tik ļoti atšķirīgas cenas? Kā saka pirotehnikā un salūtu organizēšanā zinoši speciālisti un ko pierāda arī prakse, tad cenas tirgū pārsvarā ir līdzīgas. Jo teju visas pirotehnikas firmas izmanto vienus un tos pašus starptautiskus piegādātājus, vienus un tos pašus (vai vismaz līdzīgus) tehniskos risinājumus, arī meteoroloģiskie un salūta teritorijas apstākļi Ventspilī, Rīgā un Jēkabpilī nav atšķirīgi. Visi eksperti ir vienisprātis, ka cenu nosaka galvenokārt divi aspekti – salūta ilgums (izšauto lādiņu skaits) un jauda. Tātad var izdarīt vienkāršu secinājumu: mūsu salūtam būtu jābūt vismaz divkārt jaudīgākam nekā galvaspilsētā un teju desmit reižu iespaidīgākam un ilgākam laika ziņā nekā, piemēram, Rēzeknē. Vai tiešām tā bija?
Un te nu gribot negribot tomēr jāsāk skaitīt nauda ventspilnieku kabatās. Galu galā tieši pilsētas iedzīvotāju un pilsētā strādājošo samaksātie nodokļi, nodevas un citi maksājumi veido pilsētas budžetu. No kura savukārt tiek finansēti publiskie pasākumi, svētki un arī uguņošana. Tāpēc mums, ierindas ventspilniekiem, ir tiesības zināt, ar ko mūsu apmaksātais “feijerverķis” ir bijis klasi labāks (spriežot pēc izmaksām) par pārējiem, Rīgu ieskaitot. Jo nav jau žēl maksāt par labu un kvalitatīvu produktu (kāda, neapšaubāmi, mūsu pilsētas uguņošana bija), taču ir nepareizi par šo pašu produktu ievērojami pārmaksāt. Galu galā mēs taču lielveikalā nepirksim maizi (jā, labu un kvalitatīvu, bet tomēr maizi) par 20 eiro, ja tieši tādu pašu maizīti mēs varam nopirkt par diviem.
Bet varbūt vaina ir tajā, ka Ventspilī viss maksā dārgāk, un visam ir jāmaksā dārgāk? Tostarp – salūtam. Vai tajā, ka “savējo būšana”, tostarp arī svētku organizēšanā un ugunsbumbu uzšaušanā debesīs, ir kas tāds, par ko visā valstī, šķiet, nešaubās neviens. Un izpaužas tas vienkārši – formālā iepirkumu procedūrā piesakās tikai viens pretendents (kāds pārsteigums). Un varasvīriem ir arguments: bet visi taču varēja pieteikties, bet, ai, cik žēl, nepieteicās, tāpēc mēs maksājam tik, cik piedāvā vienīgais Īstais un Lieliskais. Vēl jau gan pilsētā dzirdētas nelabvēļu runas, ka šis nu vienreiz varētu būt kārtīgs mūsu “sankcionētā mēra” atvadu sveiciens savā amatā. Bet lai nu paliek nelabvēļu runas – ko tik šādi parasti pilsētnieki nesarunā…
Bet visam pāri – Jaunajā gadā neļausimies negācijām! Tādēļ līksms sveiciens visiem ventspilniekiem jaunās desmitgades sākumā. Un, protams, lai Žurka savelk mums visiem to, kas nu kuram visvairāk nepieciešams.
15.01.2020 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Unsplash.com
