“Mēs maza cilts, mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba!” Šos vārdus lugā Indulis un Ārija Rainis rakstīja 1911. gadā, vēl pirms tautas un likteņus plosīja I Pasaules kara liesmas, bet pašiem sava neatkarīga Latvijas valsts bija tāls, šķietami nesasniedzams sapnis. Mūsu senči Brīvības cīņās pierādīja, ka viņu griba ir liela, gars stiprs, un neiedomājami sarežģītos politiskos apstākļos 1918. gada 18. novembrī proklamēja jauno Latvijas valsti.
Mūsu tauta ir pārcietusi II Pasaules karu, mūsu zemi klājusi pusgadsimtu ilga totalitārās padomju okupācijas nakts, tomēr latviešu nācija izturēja – nezaudējot savu nacionālo identitāti, piederības un atbildības sajūtu par savu zemi, saglabāja savas nacionālās vispārcilvēciskās vērtības, mūsu pašapziņu, spītu un lepnumu!
Latvijas valsts Simtgade ir apliecinājums tam, ka, spītējot iepriekšējā gadsimta dramatisko izaicinājumu un nereti skarbo vēsturisko notikumu gaitai, neesam atteikušies no gribas pašiem lemt par savu un visu Latvijas cilvēku cieņu. Tāpēc arī tagad, tieši šodien, mūsu valsts Simtgadē, mūsdienīga, demokrātiska un savās vērtībās nobriedusi valsts nav iedomājama bez valstsgribas – katra patriota tiesību un arī pienākumu pret mūsu valsti skaidras apzināšanās.
Jubilejas reizēs pierasts runāt tikai par labām un gaišām lietām, jo ir taču svētki, tāpēc problēmas un neizdošanās atstājam aizmirstībai pagātnē. Tomēr Latvijas Simtgadē vēlamies izcelt un uzsvērt patiesus vārdus, kurus Latvijas valsts pirmais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis 2018.gada 18. novembrī, uzrunājot Nacionālajā teātrī sanākušos, lika savas runas noslēgumā. Proti: “Latvija būs demokrātiska taisnības valsts, kurā nedrīkst būt vietas ne apspiešanai, ne netaisnībai.” Un tomēr arī Simtgades gadā netaisnība daudzviet joprojām pastāv, tā valda pār apkārtējo cilvēku prātiem ar baiļu, vienaldzības un dziļi dvēseles slēptākajos kaktiņos mītošā kalpu gara palīdzību. Tāpēc vērtīgākā dāvana mūsu valsts Simtgadē, ko katrs no mums var sniegt savai valstij, ir atbrīvošanās no dvēselēs mītošiem jodiem.
Mūsu vectēvi un viņu tēvi pirms simts gadiem, un mēs paši pirms vairāk kā ceturtdaļgadsimta izcīnījām brīvu, neatkarīgu un nacionālu valsti visiem, kas to sajūt kā savu. Tā bija tik īpaša izšķiršanās, ka mūs nebaidīja ne iespējamās represijas no padomju varas puses, ne pret mums pavērstie okupācijas militāro spēku automātu stobri. Arī daudzi ventspilnieki bija starp tiem patriotiem, kuri Latvijai izšķirīgajās 1991. gada dienās bija uz barikādēm, lai aizstāvētu mūsu valsts atgūto neatkarību, lai veidotu Zemessardzi un Nacionālos bruņotos spēkus, liktu pamatus drošai un paļāvības pilnai nākotnei.
Vēstures ritumam simts gadi ir ļoti īss laiks, cilvēka mūžam – garš. Šodien šķiet, ka pat tautas Atmodas gadi, Barikāžu laiks un prieka asaras, atgūstot Latvijas valstisko neatkarību, bijušas kaut kad sen, gluži vai citā dzīvē. Un tomēr kopš 1990. gada 4. maija, kad Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, pagājis tikai nedaudz vairāk nekā ceturtdaļgadsimts.
Mūsu atjaunotā neatkarība ir ļoti jauna. Tomēr daudzi tās laikā sasniegto noliedz vai nievā. Protams, ka valsts atjaunotnes un izaugsmes ceļš nav bijis un nevarēja būt tikai rozēm kaisīts. Tāpēc neļausim negodprātīgiem prātiem noliegt un alkatīgām rokām sasniegto sasmērēt! Tiesiskums un taisnīgums ir jānostiprina sabiedrības attiecību ikdienā, neatstājot šādas demokrātiskas valsts pamatvērtības tikai jurisprudences mācību grāmatās. Šīm vērtībām jākļūst par pašsaprotamu mūsu ikdienas dzīves normu nākamajā Latvijas valsts gadsimtā! Suverēnā vara Latvijā pieder tautai un tikai mūsu pašu spēkos ir veidot savu valsti tādu, ar kuru lepojamies, kas mūs pasargā.
Latvijas 100. gadskārtā mēs, Apvienotā saraksta Ventspils domes deputāti, ikvienam ventspilniekam vēlam pašapziņu, mērķtiecību, prasmes un iespējas darbam kopīgā labuma un patiesas brīvības interesēs. Latvijas svētku dienā vēlam, lai Latvijā un jo īpaši Ventspilī viens likums un viena taisnība ir visiem, lai mūsu visu kopīgajā, mūs visus vienojošajā Latvijā nebūtu vietas netaisnībai un alkatībai, lai godaprāts, zināšanu, prasmju apguvē un darbā pavadītais laiks būtu mūsu savstarpējās cieņas un mīlestības mērs. Dievs, svētī Latviju!
Ģirts Valdis Kristovskis, Dace Korna, Aivis Landmanis, Ivars Landmanis
