Tā ka VAS Latvijas dzelzceļš šā gada desmit mēnešos uzstādījis antirokordu, pārvadājot vismazāk kravu pēdējo desmit gadu laikā, nav pieļaujama dzelzceļa infrastruktūras maksas celšana, kā arī ļoti kritiski jāizvērtē iecerētā dzelzceļa elektrifikācija, domājot, kā šos līdzekļus izmantot efektīvāk. Šādu viedokli pauž bijušais satiksmes ministrs, Saeimas deputāts un Tautsaimniecības komisijas pārstāvis Anrijs Matīss.
Pēc viņa ieskatiem, LDz jāatsakās no dāsnajiem reklāmas un sponsorēšanas līgumiem, kā arī jāveic iekšēja efektivizācija.
“Trauksmi par dramatiski krītošajiem dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomiem nozares pārstāvji cēla jau no vasaras sākuma, kamēr LDz turpināja izmantot strausa politiku, gada sākuma kravu apjoma pieaugumu pieplusojot arī vasaras mēnešiem, kad notika ievērojams kravu apjoma kritums un ziņojot par kopējā gada kravu apjoma pieaugumu. Oktobra ļoti zemie rādītāji vairs neļāva notušēt kravu apjoma kritumu, un arī kopējā statistika skaidri parāda, ka kravu apjomam ir ļoti nozīmīga lejupejoša tendence,” uzsver Matīss.
Viņš atgādina, ka šā gada desmit mēnešos LDz pārvadājis tikai 36 miljonus tonnu, kas ir viszemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā. 2012.gadā pārvadāja pat 51 miljonu tonnu. Jau pērn LDz vairs nesasniedza šo rādītāju un pārvadāja vien 38 miljons tonnu. Šogad situācija vēl vairāk pasliktinājusies, iezīmējot pastāvīgu lejupejošu tendenci.
Matīss uzskata, ka šādā situācijā palielināt dzelzceļa infrastruktūras maksu, tādējādi ierindojot Latviju augstākajā dzelzceļa infrastruktūras maksā Eiropas Savienībā, ir tuvredzīgi un nepārdomāti, un tas nebūtu pieļaujams. “Tas neveicinās konkurētspēju, un kravu kritums turpināsies. Pie krītoša apgrozījuma palielināt cenas ir neprāts. Tarifa paaugstināšana nekādā gadījumā nav pieņemama situācija,” uzsver Matīss.
Pēc viņa ieskatiem, LDz būtu jādomā par iekšēju efektivizāciju, reklāmas un citus mārketinga pasākumu pārskatīšanu, jo šādos apstākļos uzņēmums tos nevar atļauties tādos apjomos kā līdz šim. Tāpat, pēc viņa domām, būtu jāpārskata vadības sistēmas, tās optimizējot. “Mēs nevaram tāda apjoma kravas apkalpot ar novecojušiem procesiem un tik lielu cilvēku skaitu,” ir pārliecināts Tautsaimniecības komisijas pārstāvis, norādot, ka tad, ja tiks celtas dzelzceļa infrastruktūras cenas, tad kravu būs vēl mazāk.
Šajā situācijā, pēc Matīsa domām, būtu ļoti rūpīgi jāpārdomā, vai Latvija var atļauties dzelzceļa elektrifikāciju. “Iespējams, ir jāizvēlas cits projekts, kur investēt šos līdzekļus, jo elektrifikācijas projekts sākotnēji tika prognozēts uz 60 miljoniem tonnām. Ekonomiskā pamatojuma šim projektam nav noteikti. Beigu beigās Latvijas dzelzceļš nevarēs atdot aizņemtos līdzekļus un tas gulsies uz kravu īpašnieku pleciem un valsts budžetu,” bažījās Matīss.
Viņš iesaka ministrijai un valdībai skatīties uz citiem alternatīviem risinājumiem Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu investēšanai.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
