Detroita kādreiz simbolizēja ASV rūpniecības varenību, taču pēc mašīnbūves uzņēmumu aiziešanas pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, tā pārvērtās par sabrukšu spoku pilsētu. Ventspils pagaidām vēl ir vērā ņemama ostas pilsēta, taču Finanšu kapitāla un tirgus komisija un valdības nevēlēšanās palīdzēt risināt ostā strādājošo uzņēmumu banku dēļ radušās problēmas, pilsētai draud ar ekonomisku sabrukumu.
Tranzīta jomas uzņēmumi jau kopš ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju noteikšanas Aivaram Lembergam lūguši FKTK sniegt kredītiestādēm skaidrojumu, kā rīkoties gadījumos, kad sankcionētā persona, lai arī LR Uzņēmumu reģistrā minēta kā patiesā labuma guvēja, ar tiesas lēmumu ir pilnībā nodalīta no jebkādām kontroles un ietekmes iespējām. Tā kā skaidrojuma nav, bankas draud pārtraukt pakalpojumu sniegšanu. Ja vistuvākajā laikā situācija netiks atrisināta, uzņēmumi būs spiesti apsvērt darbības apturēšanu. Ventspilij tas draud ar ļoti nopietnām sekām.
Detroitas piemērs parāda, kas notiek ar pilsētu, no kuras aiziet uzņēmumi, kuri bijuši tās ekonomiskās labklājības pamats. Krīze smagi skar ne vien attiecīgajos uzņēmumos strādājošos, bet arī ar apkalpojošo sfēru saistītos cilvēkus. Šāda scenārija gadījumā katastrofāli sarūk arī nodokļu ieņēmumi pilsētas budžetā, kā rezultātā pašvaldībai kļūst arvien grūtāk pildīt savas funkcijas. Detroitas gadījumā tas noveda pie pašvaldības bankrota.
Gan ministru prezidents Krišjānis Kariņš, gan finanšu ministrs Jānis Reirs, gan citi valdības ministri un FKTK par situāciju ir informēti. Ventspils ostā strādājošo uzņēmumu arodbiedrības jau vērsušās kā pie valsts augstākajām amatpersonām, tā arī pie FKTK ar lūgumu iesaistīties draudošās krīzes novēršanā. Diemžēl atbildes satur tikai formālu atrakstīšanos. Reāla rīcība nav sekojusi.
Ir vēl kāda līdzība ar Detroitu. Ja šīs pilsētas sabrukumu izraisīja naftas krīze, tad Ventspili smagi skar tranzīta kravu sarukums. Reāla palīdzība būtu valstij piederošā Latvijas dzelzceļa piekoptās dzelzceļa tarifu politikas pārskatīšana, taču tas nenotiek. Tirgus joprojām nav atvērts brīvai konkurencei, bet uzņēmēju teiktais, ka Latvijas tranzīta koridoru izmaksām, rēķinot uz vienu tonnu, jābūt vienlīdzīgām visā Latvijas dzelzceļa tīklā, dzirdīgas ausis nav radis. Tās ir tikai dažas no problēmām, kuras jau tā smago situāciju tranzīta jomā vēl vairāk padziļina. Uz šī fona valdības un FKTK nevēlēšanās iesaistīties banku politikas dēļ radušos tranzīta uzņēmumu problēmu risināšanā, jau ļoti tuvā nākotnē var novest pie nozares sabrukuma. Ja tā notiks, tas nozīmēs arī Ventspils kā ostas pilsētas beigas.
Kam tas ir izdevīgi? Latvijas valstij? Noteikti nē. Ventspils pilsētai? Arī nē. Personai, kuras dēļ Ventspils šodien piedzīvo grūtus laikus? Iespējams. Taču ventspilniekiem šī “izdedzinātās zemes taktikai”, kad armija atkāpjoties posta pati savu zemi, nesīs tikai ļaunumu.
Ventspils ostā strādājošo uzņēmumu vadība dara visu iespējamo pēc iespējas ātrākai situācijas atrisināšanai. Uzņēmēji vērsušies pēc sankciju piemērošanas skaidrojuma ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojā, un saņēmuši atbildi, kurā cita starpā norādīts: “[ja] kopējais sankcionēto personu daļu skaits ir mazāks par 50 procentiem, sabiedrība automātiski vairs netiek uzskatīta par sankcionētu sabiedrību”. Šobrīd nevienā no uzņēmumiem, kuros Lembergs patiesā labuma guvēja statusā reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā, viņam nepieder 50 daļas. Gan FKTK, gan bankām šis fakts ir zināms, tāpat kā tas, ka šo uzņēmumu daļas jau kopš 2007.gada neatrodas sankcionētās personas kontrolē, jo nodotas kriminālprocesa virzītāja ieceltā mantas glabātāja pārvaldē un kontrolē.
Ventspils ostā strādājošās arodbiedrības atkārtoti lūdz valsts augstākās amatpersonas nepieļaut tālāku tranzīta nozares uzņēmumu iznīcināšanu. Pretējā gadījumā Ventspils pilsēta var zaudēt tūkstošiem darba vietu kā tranzīta nozarē, tā arī to apkalpojošajā sfērā strādājošajiem.
Ventspils ostā strādā profesionāli cilvēki, un visticamāk, ar darba atrašanu citu valstu ostās viņiem problēmu nebūtu. Taču mēs negribam pamest savu pilsētu, lai dotos uz Roterdamu, Antverpeni, Hamburgu vai Īriju. Mēs gribam dzīvot un strādāt Ventspilī. Ja valdība to nevēlas saprast, mums nebūs citas izejas, kā doties uz Rīgu, lai plašās protesta akcijās izteiktu savu viedokli. Tomēr pagaidām vēl ceram, ka FKTK un valdība mūs beidzot sadzirdēs.
05.03.2020 / Autors: Linards Gulbis, Ventspils ostā strādājošo uzņēmumu arodbiedrību Konsultatīvās padomes vadītājs / Foto: Unsplash.com
