“Visiem Latvijas iedzīvotājiem ir no valsts valodas statusa izrietošs pienākums zināt un lietot latviešu valodu,” tā uzrunā grāmatas Valoda un valsts atvēršanas svētkos teica Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš uzsvēra, ka procentuāli to cilvēku skaits, kuri lieto valsts valodu, pēdējos 20 gados nav pārmērīgi audzis. Tas ir samērā neparasti valstij, kur 60,5–62% iedzīvotāju valsts valoda ir dzimtā valoda – proti, latviešu valoda. “Tas nozīmē, ka kaut kas īsti nefunkcionē ar mūsu valsts valodas vidi, un valsts valodai ir noteikta funkcija mūsu valstī,” uzsvēra Levits.
“Latvijas valstij ir pienākums uzturēt sevi, kā arī aizstāvēt un attīstīt savu valodu. Tieši valodniekiem šeit ir izšķiroša loma ne tikai kā zinātniekiem, bet arī kā mūsu valsts pastāvēšanas un ilgtspējas vecinātājiem. Tāpēc esmu ierosinājis Saeimai ieviest divas jaunas atceres dienas, kas, manuprāt, būtu svarīgas latviešu nācijai. Viena ir Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena, jo mēs bijām ne tikai upuri, bet arī pretojāmies okupācijas varai, un tam ir jābūt daudz reljefāk izteiktam mūsu valstiskajā atmiņā. Tas ir saistīts ar to, ka šodien mēs varam labāk apzināties mūsu valsts nozīmi un vērtību. Otra ir Valsts valodas diena. Ar valodu ir saistītas vairākas neformālas, internacionālas dienas, piemēram, arī Dzejas dienas zināmā mērā ir saistītas ar valodu. Taču šeit es gribētu uzsvērt tieši valsts valodas nozīmi. Tātad divu vārdu savienojums – valsts valoda. Tas nozīmē, ka valodai piešķirta noteikta politiska un sociāla funkcija. Šī funkcija nozīmē to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, un Poriņas kundze, kura piedalījās grāmatas ievada apspriešanā Saeimā, to bija arī ierosinājusi. Ne tikai par valodu, bet par vienīgo valsts valodu. Līdz ar to Satversmes ievads konkretizē Satversmes 4. pantu, kur ir runa par latviešu valodu kā valsts valodu. 15. oktobris – tā ir diena, ko es esmu piedāvājis atzīmēt kā Valsts valodas dienu. Tā ir diena, kad valsts valodai tika piešķirts konstitucionāls rangs, proti, pirmo reizi Latvijas vēsturē,” teica Levits.
“Savstarpējās saziņas valoda ir samērā skaidrs termins, proti, mēs savstarpēji sazināmies pamatā latviešu valodā. Savukārt demokrātiskās līdzdalības valoda nozīmē to, ka mūsu demokrātiskās diskusijas, publiskās diskusijas notiek valsts valodā, un tajās var tikt iekļauti visi Latvijas iedzīvotāji. Visiem Latvijas iedzīvotājiem ir arī no valsts valodas statusa izrietošs pienākums zināt un lietot šo valodu,” norādīja prezidents.
17.10.2019 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja
