Latvijas ekonomika pagājušajā gadā augusi par 2,2%, kas ir krietni lēnāk, nekā mēs to vēlētos. Izaugsme bremzējusies, lēnāk augot investīcijām, ārējai tirdzniecībai un arī patēriņam. Šī gada sākums gan neliek cerēt uz drīzu izaugsmes atjaunošanos, jo ar jauno koronavīrusu saistītie riski ārkārtīgi palielina neskaidrību par nākotni. Īsi sakot, Latvijas ekonomikai šobrīd trūkst arī sabiedroto. Kādi, to skaidro Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.
Pērnā gada pēdējā ceturksnī Latvijas ekonomika augusi par 1,0% pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, bet gandrīz stāvējusi uz vietas attiecībā pret 2019.gada trešo ceturksni (tikai +0,1%). Ekonomika gada nogalē bremzējās, un gaidām, ka arī tuvākie ceturkšņi nebūs spoži, prognozē ekonomiste.
Taču ir arī labās ziņas. Pēc ekonomistes paustā, pērnais gads nesis vēsturē lielāko graudu kopražu – novākta pusotru reizi lielāka raža nekā iepriekšējā gadā. Tas virzījis lauksaimniecības nozari, kur redzama straujākā izaugsme pagājušajā gadā, un arī atspoguļojies eksporta rādītājos. Diemžēl graudi nav spējuši glābt eksportu kopumā no visai neiepriecinoša rezultāta – izaugsmes 2,0% apmērā.
“Uz strauja algu kāpuma, rūkoša bezdarba, laba patērētāju noskaņojuma un mērenas inflācijas fona, patēriņš bijis izaugsmes virzītājs, un savas pozīcijas visticamāk saglabās arī šogad. Investīciju kāpums 2019.gadā strauji sabremzējās daļēji ES fondu ietekmē. Savukārt šogad nepievilcīgu fonu investīcijām rada arī samilzušie riski ap ekonomikas izaugsmi pasaulē, kas saistīti ar COVID-19,” tā skaidro ekonomiste un turpina: “Gada sākumā likās, ka pasaules ekonomika var uzelpot – neskaidrība, kas bija saistīta ar ekonomiku bremzējošajiem tirdzniecības kariem un Brexit, mazinājās. Taču ekonomikas izaugsmei ir parādījies jauns, ļoti nopietns neskaidrību veicinošs un izaugsmi kavējošs faktors – COVID-19. Ja sākotnēji bažas bija galvenokārt par vīrusa ietekmi uz pasaules ekonomikai ārkārtīgi nozīmīgo Ķīnu un tās attīstības tempiem, tad šobrīd jau skaidrs, ka vīrusa izplatība vēl pletīsies plašumā, tiešā veidā ietekmējot arī Latvijas tirdzniecības partnerus un mūs pašus.”
“COVID-19 ietekme atspoguļojas un vēl atspoguļosies arī preču un pakalpojumu cenās. Izejmateriālu, piemēram, metālu un naftas cenas krīt līdz ar pasaules pieprasījuma kritumu. Taču, vīrusa izplatība ir šoks ne tikai pieprasījumam, bet arī piedāvājumam, tādēļ ietekme uz cenām var būt divējāda. No vienas puses, vājš pieprasījums spiež cenas uz leju. No otras puses, svarīgāks par pieprasījuma vājumu var kļūst piedāvājuma trūkums, un tad spiediens uz cenām ir augšupvērsts. Piemēram, pasaules tirdzniecības bremzēšanās veicina cenu kritumu dažādu sauskravu (piemēram, ogļu, rīsu utt.) jūras pārvadājumiem. Savukārt citā loģistikas ķēdes pusē ir konteineri, kam bija jāceļo no Ķīnas uz Eiropu. Tie ilgu laiku bija iestrēguši Ķīnas ostās, kas savukārt izraisījis konteineru trūkumu Eiropā, un strauju to cenu kāpumu,” norāda ekonomiste.
“Jāsecina, ka ietekme no COVID-19 izplatības ir daudzšķautņaina, un ir ļoti maz skaidrības par to, kā tas galu galā ietekmēs pasaules un Latvijas ekonomiku. Turklāt, ekonomiku ietekmē arī sabiedrības reakcija uz ziņām par vīrusu. Pat cilvēki ne-tieši-skartajos reģionos atceļ ceļojumus, izvairās no iepirkšanās centriem, varbūt pat neiet uz darbu, baidoties no jaunās infekciju slimības, un arī tas bremzē izaugsmi. Ietekme būs atkarīga no tā, cik tālu vīruss izplatīsies, un cik ilgs laiks paies līdz situācija normalizēsies. Jāņem vērā arī tas, ka liela nozīme būs valstu atbildes reakcijām,” sacīja eksperte.
02.03.2020 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Unsplash.com
