Jau sestdien 6.oktobrī, lielākā daļa mūsu valsts iedzīvotāju dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai izdarītu izvēli, kura turpmākos četrus gadus ietekmēs visu Latvijas iedzīvotāju dzīvi. Nenoliedzami, šogad vēlēšanu cīņa 16 vēlēšanām reģistrēto partiju starpā bijusi īpaši nežēlīga. Un, jā, arī netīra, melna un pat ciniska, bez jebkādu morāles un ētikas normu ievērošanas. Taču ir, protams, arī otra puse – tieši šogad, pirmo reizi tā pa īstam izmantojot arī digitālos un interneta medijus, potenciālajam balsotājam ir bijusi iespēja saņemt arī pamatīgu informācijas gūzmu par katru no kandidātiem, par katru vēlēšanām pieteikto partiju sarakstu.
Nenoliedzami, ir daudz vieglāk, ja vēlēšanās piedalās viena partija kā senajos padomju varas gados. Nu, labi – divas vai trīs kā dažā labā kaimiņvalstī. Bet sešpadsmit! Tas padara izvēli pietiekami grūtu. Ja atmetam kādus piecus sešus pavisam marginālus vai, teiksim diplomātiski, ļoti īpatnējus partiju sarakstus, tad tomēr paliek vismaz desmit tādu, par kuriem ir vismaz vērts apsvērt balsošanas iespēju. Katrs sevi cienošs medijs, politikas vērotājs, virtuves eksperts un pašpasludināts politoloģijas guru jau izteicis viedokli, kā, kāpēc un uz kādu argumentu pamata izvēle jāizdara. Arī Ventspilnieks.lv nevar palikt malā. Tāpēc piedāvājam arī savu versiju, kā pareizi izvēlēties to īsto biļetenu, kas jāievieto vēlēšanu aploksnē un jāieslidina vēlēšanu urnā.
Pirmkārt, neklausieties vārdos, bet skatieties darbos. Pat tās partijas, kuras beidzamos četrus gadus nav bijušas pie varas, nekādi nevar attaisnoties ar faktu, ka mēs jau, ziniet, nebijām, tāpēc nevarējām. Lielākoties šādu partiju solījumi balstās uz vienīgo viņiem zināmo lozungu: ievēliet mūs tā, lai būtu vairākums, un tad gan mēs darīsim. Te der atcerēties, ka ietekmēt procesus mūsu valstī var arī tad, ja partija, organizācija vai pilsoņu grupa nav pārstāvēta valdībā ar vismaz 10 ministriem. Piemēri nav tālu jāmeklē: kaut vai sabiedriskās organizācijas, kuras cīnās par tādu vai citādu sev un sabiedrībai svarīgu lietu. Var piekrist vai nepiekrist šādu organizāciju izvirzītās problēmas risinājumam, bet ietekmēt lēmumu pieņemšanu var. Kaut vai aizliegums izmantot cirkā savvaļas zvērus. Ar aktivitāti un pārliecību šīs idejas aizstāvji savu panāca. Tātad iespējas ir.
Izlasot “pirmkārt”, seko arī “otrkārt”. Uzmanieties no folklorā iekļuvušā teiciena “kā var nesolīt!”. Zināmā mērā t.s. populistiskie spēki izmanto šo paņēmienu, lai “nocopētu” lētticīgāko zivtiņu balsis. Nu, nav iespējams, ka pensijas pieaugs trīskārt, bet jau pēc gada katrs mazākais autoceļš būs Vācijas autobāņa kvalitātē. Nauda kokos neaug pat valstij, tā ir jānopelna. Tāpat būtu ļoti jāpārdomā, vai uzticēt varas grožus politiķiem, kuri uz jebkuru nopietnu jautājumu “ko un kā jūs darīsiet?” atbild ar nodeldēto frāzi – “tie vecie visu ir sačakarējuši, taču mēs zinām, ka pensijas ir jāpalielina, bet to, kā to izdarīt, mēs izdomāsim rīt”.
Treškārt, jūs taču nekādi negribēsiet, lai zobārsta kabinetā zobus jums labo, piemēram, pasaules akrobātikas čempions vai zēnu popgrupas līderis. Lai cik solīdi viņš ir iemācīts izteikties par stomatoloģijas jaunākajiem sasniegumiem. Jā, viņš ir slavens, iespējams, prot apmest trīskāršo “salto” no vietas. Bet tāpēc jau nav konkrētajam savas jomas spīdeklim jāuztic kariesa problēmas risināšana jūsu priekšzobu rindā.
Ceturtkārt, ir politiskie spēki, kuru “programma” balstīta uz slaveno saukli “viņi visi zog!”. Respektīvi, ja jebkurā diskusijā par izglītības, veselības vai jebkuru citu nopietnu jautājumu savu priekšlikumu vietā seko apraksts, ko nepareizi ir izdarījuši citi, tad ir vērts padomāt – ko darīs un, pats galvenais, kā darīs pats Lielais Kritiķis? Bet varbūt vispār neko nedarīs, jo tas, kā, piemēram, nodrošināt finansējumu ceļu remontam, pašam kandidātam ir “tumša bilde”. Ja neskaita, protams, vispārējo apgalvojumu, ka vispār jau “ceļi ir jālabo”. To taču mēs zinām arī paši, vai ne?
Un, visbeidzot, Ventspilnieks.lv ir pārliecināts, ka šīs vēlēšanas ir ļoti izšķirošas. No visiem viedokļiem. Tāpēc balsot noteikti ir jāiet. Izdariet savu izvēli pārdomāti, sekojot argumentiem, nevis “patīk – nepatīk” principam. Jo ievēlētajam deputātam vai deputātu ieceltajam ministram nav jābūt jūsu draugam. Viņam ir jābūt profesionālam, darboties un strādāt gribošam un varošam – tātad cilvēkam, kas spēj gan pieņemt lēmumus, gan izskaidrot to pamatotību mums visiem. Un tad noteikti nekļūdīsieties.
P.S. Starp citu, nav gluži tā, ka visi viņi ir vienādi. Ka visi sola vienu un to pašu. Ka nav, par ko balsot. Ja palasa pat to dokumentu, ko sauc par “partiju īsajām programmām”, tad tur var atrast interesantas un atšķirīgas lietas. Tāpēc nesekojiet “lielizmēra sejām” katrā lielceļa malā un uz katra Ventspils krustojuma. Sekojiet darbiem!
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
