Mediju ziņa: Ja smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs līdz 21. augustam nenoslēgs vienošanos ar kādu advokātu, tad tiesa vērsīsies pie Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, lai tā nodrošinātu viņam valsts apmaksātu aizstāvi. Tas nepieciešams tādēļ, ka Lemberga “komandu” jūnija beigās pameta advokāts Raimonds Krastiņš. Lembergs līguma nenoslēgšanu ar jaunu advokātu skaidro ar saspringto tiesas sēžu grafiku – četras sēdes nedēļā.
Patiesībā Lemberga kungam ir ļoti laba humora izjūta. Varbūt humors tāds pamelns, pārsvarā pašam vien saprotams, bet, nevar noliegt, pasmieties par tiesu un sabiedrību viņš prot. Šīs nedēļas sākuma svaigākā ziņa no tiesu nama to tikai apliecina. Iedomājieties – izrādās, nav Latvijā advokātu, kas būtu gatavi vilkt mugurā advokāta mantiju un aizstāvēt Ventspils mēru valsts slavenākajā tiesas procesā. Bēdīgi, vai ne? Un lēmums par valsts apmaksāta advokāta piešķiršanu Lemberga kungam būtu kā kronis visam šajā nebūt ne smieklīgajā komēdijā, kas saucas “Lemberga prāva”. Tad par mūsu pilsētas mēra tiesāšanos pie visa vēl klāt maksātu nodokļu maksātāji… Ir taču jautri, vai ne? Loģika saprotama: gribat mani notiesāt, tad paši arī maksājiet.
Tomēr Lemberga kunga labā humora izjūta un kārtējie mēģinājumi vilkt visu procesu garumā var izrādīties pat pamācoši. Patiesībā visa “Lemberga prāva” jau pēc savas būtības ir, varētu teikt, kā eksāmena uzdevumu krājums jaunkonservatīvā Bordāna kunga vadītajai ministrijai: galu galā tieši Tieslietu ministrijai būtu vienkārši jāpaņem un jāizanalizē visas šajā prāvā notikušās darbības un bezdarbības. Jo šajos jau vairāk nekā desmit gados prāvas dalībnieki ir izdarījuši visu, lai novilktu procesu garumā (un beidzamā epizode ar nespēju atrast advokātu ir tikai “ziediņi” visā šajā novilcināšanas sāgā). Ir atrasti likumdošanas caurumi, ir izmantoti ārsti, klīnikas un medicīniskas diagnozes, ir likti lietā citi paņēmieni. Un Tieslietu ministrijai šī prāva ir kā bagātīga raža īstenā “ābolu gadā” – atliek tikai lappusi pa lappusei pārlapot lietas materiālus, sagatavojot likumdošanas iniciatīvas, likumu labojumus un procesuālās kārtības uzlabojumus, lai vismaz nākotnē nepieļautu, ka vispār ir iespējami šādi paņēmieni dažādu lietu novilcināšanai.
Un šādā kontekstā, protams, ir visai mazsvarīgi – atrada Lemberga kungs sev advokātu, vai tomēr neatrada. Galu galā kaut kāds advokāts jau būs tāpat… Turklāt pats process, šķiet, ir zaudējis savu galveno “pievilcību” (vismaz apsūdzētās puses skatījumā) – sabiedrības pastiprinātu interesi un līdz ar to arī nepārtrauktu publicitāti, kas savukārt nozīmē tikpat nepārtrauktu iespēju gozēties ar dažādiem skandaloziem paziņojumiem mediju apritē. Tā teikt, cik tad var par vienu un to pašu. Tādējādi beidzot process no publiskās telpas patiešām var mierīgi pārcelties uz turieni, kur tam arī jābūt – tiesas zāli. Līdz ar to svarīgākais ir pavisam cits aspekts: kādas mācības no šī procesa gūs visas tajā iesaistītās puses. Īpaši tās puses, kas pārstāv vai kurām teorētiski vajadzētu pārstāvēt valsts un sabiedrības intereses. Tiesu sistēma, prokuratūra, izmeklēšanas iestādes, valdība un Saeima – tieši šīm institūcijām vajadzētu draudzīgi sadoties rokās, lai kopā uzlabotu visu tiesībsargājošo iestāžu kapacitāti, nodrošinātu tādas dažādu lietu izskatīšanas procesuālās normas, kuras nodrošinātu gan taisnīgas tiesas spriešanu, gan vienlaikus arī neļautu procesu dalībniekiem ar dažādām metodēm izvairīties no lietu “vilkšanas garumā”.
Labā ziņa sabiedrībai varētu būt tā, ka sniega bumba no Alpu virsotnēm jau ir ievēlusies, tāpēc kaut kad gala lēmums tiks pieņemts. Un šobrīd pat nav pārāk būtiski – agrāk vai pusgadu vēlāk. Cita lieta, ka mēs jebkurā variantā varam gaidīt pārsūdzības un, iespējams, pat Lemberga kunga vēršanos Eiropas Cilvēktiesību tiesā – ar prasību pret Latvijas valsti par lietas neizskatīšanu “saprātīgā termiņā”. Kas zina, varbūt pat būs arī finansiāls prasījums: sak, lūk, tiesa un mani vajātāji man tik un tik gadus ir lieguši manas likumīgās tiesības legāli (nevis nelegāli) vadīt pilsētas domi un pilsētu. Varam nešaubīties, ka pirmās instances tiesa nav beidzamā, ko mēs šajā procesā vēl pieredzēsim. Jo šajā situācijā apsūdzētajam vislabākais aizstāvis būs advokāts uzvārdā Farss.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
