Janvārī patēriņa cenu līmenis, salīdzinājumā ar decembri, nemainījās, bet gada inflācijas līmenis bija 2,0%. Preču cenu izaugsme turpināja palēnināties, un gada laikā preču cenas auga par 1.5%. Kāpumu galvenokārt piebremzēja lēnāks pārtikas cenu pieaugums, kas saistāms ar pasaules pārtikas cenu tendencēm, kā arī PVN samazinājumu Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem. Pakalpojumu cenu izaugsme savukārt paātrinājās līdz 3.3%. To galvenokārt noteica ar mājokli saistītu pakalpojumu, piemēram, atkritumu izvešanas, kā arī veselības pakalpojumu sadārdzināšanās. Bet kas šogad sagaidāms un ko liecina inflācijas dati par iedzīvotāju labklājību, skaidro Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava.
Lūk, trīs tendences, kas pēc Vildavas teiktā, liecina, ka iedzīvotāju labklājība uzlabojas.
Pirmkārt, pakalpojumu īpatsvars patēriņa grozā pieaug, bet preču – samazinās. Ienākumiem augot, iedzīvotāji var atļauties vairāk līdzekļu tērēt dažādiem pakalpojumiem. Šobrīd pakalpojumi veido 29.4% no patēriņa groza Latvijā (salīdzinājumam – eirozonā vidēji tie ir aptuveni 44%). Jāmin gan, ka daļēji tas saistīts ar straujāku pakalpojumu cenu izaugsmi, salīdzinot ar precēm.
Otrkārt, pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu īpatsvars patēriņa grozā turpināja samazināties. Par spīti pērnā gada pārtikas cenu kāpumam 6% apmērā (pēc vairāku gadu cenu samazināšanās), pārtikas īpatsvars patēriņa grozā samazinājās. Līdzīgs stāsts iezīmējas komunālo un mājokļa pakalpojumu pusē. Pērn cenas augušas par 2%, taču īpatsvars samazinājies.
Un treškārt, lielākais pieaugums patēriņa grozā bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem un apģērbam. Tērējot mazāk pārtikai un dzīvesvietas uzturēšanai, tas paver iespējas tērēt vairāk labsajūtai un izklaidei. Restorānu pakalpojumi pērn iedzīvotājiem izmaksājuši par nedaudz vairāk nekā 2% dārgāk, taču apģērbs bijis par procentu lētāks.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
