Mediju ziņa. Pagājušā gada rudenī politiskajām partijām uzticību paudušie vien seši procenti Latvijas pilsoņu, norādīts Eiropas Komisijas (EK) publicētā kārtējā Eirobarometra pētījumā. Savukārt pilsoņu uzticēšanās politiskajām partijām kaimiņvalstīs ir augstāka – politiskajām partijām uzticas 13% Igaunijas un 9% Lietuvas aptaujāto pilsoņu.
Ir dots starta šāviens galvaspilsētas domes vēlēšanām, kas paredzētas jau šī gada 25. aprīlī, ievēlot Rīgas domi nevis uz četriem, bet nedaudz vairāk nekā pieciem gadiem. Taču lai nu paliek priekšvēlēšanu batālijas tik tālajā Rīgā. Mums daudz svarīgāk, kas notiek pašu mājās un pašu pagalmā. Un, nevar noliegt, Rīgas vēlēšanām šajā ziņā ir pavisam skaidra saikne arī ar Ventspili, tāpat kā jebkuru citu pašvaldību Latvijā. Proti, līdz ar vēlēšanu kampaņas sākumu Rīgā faktiski ir sākusies arīdzan vēlēšanu kampaņa pašvaldību vēlēšanām visā Latvijā. Šoreiz tā solās būt teju par četriem mēnešiem garāka un daudz intensīvāka nekā iepriekš. Un tam ir vairāki iemesli.
Pirmkārt, ja nenotiks brīnums, tad pašvaldību vēlēšanās visās Latvijas pašvaldībās (neatkarīgi no tā, kā galu galā izskatīsies Latvijas administratīvā karte) varēs startēt tikai t.s. “lielo partiju” (un to satelītu) listes, tātad Rīgas aprīļa vēlēšanu kampaņa noteiks gan kopējo katras “lielās partijas” kampaņu tonalitāti, gan, protams, arī savstarpējos apvainojumus un jau tradicionālos “melnā PR” virzienus, kas, kā pierādīja beidzamās Saeimas vēlēšanas, bieži spēlē ievērojamu lomu vienas otras it kā “inteliģentas” partijas retorikā. Un šajā ziņā varam itin droši prognozēt, ka arī Ventspils apvienotais novads tiks ierauts tieši šādā retorikā – it īpaši zinot pašreizējās varas sašķobītās pozīcijas un, protams, ievērojamo pieredzi aizkulišu un polittehnoloģiskajās spēlītēs. Tā kā – gatavojamies, ventspilnieki, vēl nebijušam lokāla mēroga “politiskajam konfliktam”, kur visi ieroči būs labi.
Otrkārt, partiju kases šobrīd ir ieguvušas ievērojamas “rezerves” finansiāliem manevriem kampaņas laikā, tātad – būs resursi izvērsties. Un ir pilnīgi skaidrs, ka tieši šajā ziņā nevar atrauti skatīties uz Rīgas vēlēšanām pēc diviem mēnešiem un nākamgad jūnijā paredzētajām pārējo pašvaldību vēlēšanām. Būtu tikai loģiski, ka šīs kampaņas kaut kādā mērā tiktu koordinētas, jo laika nogrieznis starp Rīgas kā lielākās un nozīmīgākās pašvaldības vēlēšanām un pārējo pašvaldību vēlēšanām ir pārāk mazs, lai pat šajos finansiāli brīvākajos apstākļos varētu atļauties organizēt divas nesaistītas kampaņas. Ja vien, protams, konkrētā partija domā kaut nedaudz ilgtermiņā. Attiecībā uz Ventspili, protams, viens no interesantākajiem jautājumiem ir tāds: ko darīs “labo darbu čempioni” – Zaļo un Zemnieku savienība –, kuri taču ieguva absolūto vairākumu Ventspils novadā, bet pilsētā toties nestartēja vispār, lai nesagādātu nevajadzīgu konkurenci pašmāju Latvijai un Ventspilij… Kādus manevrus izdomās politiskā apvienība Lembergs un Co?
Treškārt, pašvaldību vēlēšanas pēc administratīvi teritoriālās reformas kļūs kā vēl nekad “garšīgākas” visām politiskajām partijām, jo apvienotie novadi būs lielāki, arī finanšu plūsmas vairs nebūs “pagastmājas līmenī”, bet gan jau reģionāli apjomīgākas. Tātad – interesantākas arī tiem, kam politika, pašvaldība, bizness un sava kabata faktiski nozīmē vienu un to pašu. Līdz ar to ievadā minētā iedzīvotāju aptauja iegūst jaunu nozīmi… Ja piedalās tikai “lielās partijas”, kurām vispār uzticas vien seši procenti Latvijas iedzīvotāju, tad skaidrs, ka arī pašvaldības, kuras līdz šim bija baudījušas daudz lielāku uzticību – 49 procenti pēc šīs pašas aptaujas – strauji varētu zaudēt iedzīvotāju uzticības kredītu. Un kā nu ne? Lielākajos novados daudz mazāku nozīmi iegūs “pazīstamo saimnieku sejas”, respektīvi, apvienojot dažādus novadus, vienā no iepriekšējām teritorijām labi zināmie ilglaicīgie “saimnieki” būs galīgi nepazīstami blakus novada ļaudīm. Tātad – arī šis apstāklis liecina par asu priekšvēlēšanu cīņu, jo nāksies doties pie iepriekšējā kaimiņu novada vēlētājiem, kuri taču tāpat balsos par “savējiem”.
Un, visbeidzot, lai arī Rīgas vēlēšanas nav pilnīgi precīzs indikators (īpaši pēc kopējiem rezultātiem), tās tomēr parādīs zināmu tendenci. Īpaši jau latviešu elektorāta vidū. Un politikas analītiķiem, tāpat kā jebkuram ierindas vēlētājam būs visas iespējas saprast, kuras partijas ir spējušas pārliecināt rīdziniekus, bet kuras vien veģetē uz “izkrišanas robežas”
03.03.2020 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Unsplash.com
