Mediju ziņa. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis par ieceri veikt konstitucionālo reformu, kas stiprinātu parlamenta pilnvaras un ierobežotu prezidenta iespējas. Drīz pēc tam par savas valdības demisiju paziņoja arī premjers Dmitrijs Medvedevs. Vairums ekspertu ir vienisprātis – Putins ir sācis domāt par varas saglabāšanu pēc 2024. gada.
• • •
Varas spēles kaimiņvalsts Krievijas augstākajos varas ešelonos un pašreizējo turienes vietvalžu vēlme saglabāt ietekmi arī pēc “vēsturiskā” 2024. gada, kad stāsies spēkā Krievijas konstitūcijā noteiktie ierobežojumi pašreizējam Krievijas prezidentam no jauna ieņemt prezidenta amatu, protams, liek Putina kungam domāt par to, kā varu saglabāt. Un tad pēc starptautisko tiesību ekspertu domām pastāv tikai divi varianti. Pirmais: varmācīgi kārtējo reizi mainīt valsts konstitūciju, ieviešot, piemēram, “beztermiņa” prezidenta amatu. Taču tas, nenoliedzami, radīs ievērojamas sekas gan Krievijas jau tā iedragātajam starptautiskajam prestižam un, iespējams, arī daudz nopietnāku neapmierinātību pašu mājās. Otrais: atrast “nesāpīgāku” veidu, kā vairs nebūt formālajam prezidentam, bet varas grožus neatdot… Un, kas zina, varbūt arī Putina kungs šādu formu būs atradis.
Bet lai nu paliek kaimiņvalsts problēmas un varas pārdales mehānismi. Tās, kā smejies, ir viņu problēmas. Kamēr mums, protams, tuvākas pašu bikses un pašu augstie amata krēsli. Jo varas perturbācijas galvaspilsētas Augstajā Namā Jēkaba ielā, kā arī visu ministru sēdēšanas vietā Brīvības bulvārī liecina – pamazām varas stingrie pamati sākuši drupt arīdzan Ventspilī. Un tas, kā zināms, var radīt zināmu nervozitāti arī Ventspils pilsētas vietvarā. Nē, nē – tiešas briesmas kā Briseles Ušakovam, Rīgas Burovam vai, piemēram, vienam otram ilgi un labi dažādās brīvostās sēdējušiem pašvaldību “pārstāvjiem” jaunveidojamie politiskie tikumi nerada.
Taču jaunās varas piekoptā politiskā taktika pamazām vien atņem barotavas iepriekšējiem, teiksim diplomātiski, līderiem. Un tas sāp daudz vairāk nekā tiešās varas zaudēšana. Turklāt – otra lieta – šāda situācija nes sev līdz arī vēl kādu blakni. Proti, ja nav barotavas, nav arī liekas naudiņas, tātad zūd iespēja aizkulišu spēlītēs ietekmēt procesus un saglabāt savu iepriekšējo dažādu līmeņu “draugu” lojalitāti. Un te jau, lai kā šādiem patvaldniekiem negribētos atzīt, tikai viens solis līdz kārtīgi notiesājošam spriedumam, “rūtainajai saulei” un visu iepriekšējo mahināciju vilkšanai dienasgaismā.
Un tieši šis iemesls (ja neskaita elementāru un pat prastu varaskāri) varētu būt viens no galvenajiem rīcības motivētājiem gan kaimiņvalsts “augstajos plauktos”, gan arī mazāka mēroga politiskajās spēlēs Rīgā un Ventspilī. Jo tā tas iegājies jau no senajām civilizācijām Ēģiptē, Grieķijā vai Romā – tikko kā esi nostumts no troņa, tā līdz cietuma kamerai viens solis. Tiesa gan, senajās lielvalstīs “cietuma kamera” nebija iecienītākais iepriekšējo līderu sodīšanas veids (tur vispirms cirta nost galvu), bet mēs tomēr esam humāna zeme. Un publiski nāvessodi Doma laukumā vairs netiek izpildīti.
Tikmēr aizkulišu runas un dažāda veida sarunas Rīdzenes viesnīcas vai kādos citos formātos noteikti ir aktuālas. Jo politikā pieredzējuši cilvēki labi zina seno patiesību: gribi mieru, gatavojies karam. Vai, pārfrāzējot šo pazīstamo citātu, var teikt arī tā: negribi “sēdēt”, domā par iespēju aizlaisties vai “sakārtot lietas” jau laicīgi. Ušakova un Amerika kungi galvaspilsētā izvēlējās ērtāko, ātrāko un ļoti efektīvo ceļu: Rīgas domes korupcijas skandālu ēnā izmantot vēl beidzamo iespēju nopirkt biļeti tālajam ceļam uz Eiropas sirdi – Briseli. Tālāk no acīm, arī alga laba, bet iespējas izvairīties no dažādām ne visai patīkamām sekām par sastrādāto pašvaldībā – visnotaļ cienījamas. Interesanti, kādu perspektīvu plānu šādā situācijā būtu izvēlējušies mūsu pilsētas tēvi? Domājams, ka pavisam drīz mēs redzēsim, kā attīstīsies situācija. Un tad jau varēsim vērtēt – cik “inovatīvi” būs risinājumi Ventas krastos.
28.01.2020 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Unsplash.com
