Iespējams, ka ventspilnieki nebūs pievērsuši uzmanību, taču Olimpiskā centra (OC) Ventspils saimnieciskā darbība ik gadu nes ievērojamus finansiālus zaudējumus. Turklāt zaudējumi konsekventi turpina pieaugt, tuvojoties jau vienam miljonam eiro gadā. Kā redzams no OC Ventspils gada pārskatiem, tad 2017. gadā tie bijuši ne mazāk, ne vairāk kā 826 515 eiro. Savukārt 2018. gadā – 576 086 eiro. It kā mazāk, tomēr, ja pieskaita 400 tūkstošus vērto “perspektīvo sportistu atbalstīšanas programmu”, kas, sākot ar 2018. gadu, nonākusi mākslīgi izveidotās Ventspils Olimpiskās vienības bilancē, tad uzskatāmi redzams – lūk, miljons eiro ikgadējie zaudējumi.
Vai par to būtu jāuztraucas, ja sporta dzīve pilsētā un OC Ventspils tik un tā notiek? Galu galā 2018. gadā notikušas 175 sacensības, no kurām 45 bijušas ar starptautisku vērienu. Tā būtu pozitīvā ziņa. Taču kādam par to visu ir jāmaksā. Vai arī – kāds būs spiests maksāt, ja šāda sportošana pārsniedz OC Ventspils maksātspēju. Citiem vārdiem, grāmatvedības bilances zaudējumi katru gadu turpina pieaugt, bet izmaksas būs jāsedz pilsētniekiem. Uzmanību piesaista fakts, ka OC Ventspils nesegtie zaudējumi līdz 2018. gadam jau uzkrājušies vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā. Ja pieskaita klāt arī 2018. gada miljonu, ja nāksies pieskaitīt 2019. gada zaudējumus par līdzīgu summu, tad acīmredzami situācija vairs, diplomātiski izsakoties, galīgi neizskatās laba. Pat tad, ja situāciju ar rožainām brillēm vērtē OC Ventspils valde.
Mēs, Ventspils pilsētas domes mazākuma deputāti – gan es, gan Dace Korna, Aivis Landmanis un Ivars Landmanis – jau vairākkārt esam centušies rast cēloņus OC Ventspils maksātspējas problēmai. Esam uzdevuši daudzus svarīgus jautājumus, bez kuriem nav iespējama sporta jomas attīstība. Piemēram, vai Ventspils pilsētas dome spēs nosegt arvien pieaugošos sporta jomas izdevumus, jaunu sporta celtņu būvēšanu, turklāt vēlāk nodrošinot to ekonomiski pamatotu uzturēšanu? Kas notiks tad, ja Domei līdzekļi aptrūksies? Galu galā tuvojas kārtējā ekonomiskā krīze, Ventspils brīvostas un citu Latvijas ostu biznesa perspektīva ir daudz drūmāka nekā iepriekšējos gadu desmitos.
Diemžēl katrs mēģinājums gūt skaidrojumu vienmēr saskāries ar Ventspils pilsētas pašvaldības vadības un OC Ventspils augstprātīgu atteikšanos skaidrot pašvaldības bagātīgi finansētās kapitālsabiedrības darbības patieso būtību un nākotnes izredzes. Mūsu aicinājums par sporta jomu atbildīgajai Izglītības un zinātnes ministrijas izvērtēt radušās problēmas, ir izpelnījies kārtējo Ventspils pilsētas domes vadības rupjību un melīgi sagrozītu faktu izplatīšanu par mūsu mēģinājumiem saprast un sakārtot sporta nozares perspektīvas Ventspilī.
Vēl salīdzinoši nesen – šī gada 25. septembrī – OC Ventspils, pilsētas domes iespaidots, mums – mazākuma deputātiem – aizrādīja, ka informāciju par savu darbību un finanšu stāvokli mums neizpaudīs, un, atsaucoties uz komercnoslēpumu, deklarēja, ka OC Ventspils ir privāta kapitālsabiedrība. Tas varētu šķist dīvaini, īpaši tad, ja Ventspils pilsētas pašvaldība ir 52,68 procenti kapitāla daļu turētāja OC Ventspils, turklāt pašvaldība no ventspilnieku maciņiem 2018. gadā Olimpiskā centra kontā ir ieskaitījusi 1 662 238 eiro.
Te jāņem vērā, ka arī otrs lielākais OC Ventspils kapitāldaļu turētājs (47,32 procenti) nav vis kāds privāts investors vai vienkārši privātpersona, bet gan Latvijas Olimpiskā komiteja, kura lauvas tiesu no saviem ienākumiem saņem no Latvijas valsts, tātad, publiskus līdzekļus. Vai, izsakoties vienkāršāk, nodokļu maksātāju naudu. Tāpēc nevarētu būt ne mazāko šaubu, ka informācija, kuru no OC “Ventspils” valdes pieprasa mazākuma deputāti, vistiešākā veidā skar pašvaldības un visu ventspilnieku intereses.
Diemžēl pagaidām OC “Ventspils” pašvaldības intereses, ja tās pārstāv mazākuma deputāti, nesaskata. Tāpēc esam apņēmušies nenolikt šo jautājumu malā, bet turpināt skaidrot valsts un, ja vajadzēs, arī tiesu instancēs. Iespējams, ka tad OC Ventspils valdes priekšsēdētāja amatā pārapstiprinātajam Jurģim Liepājniekam nāksies ievērot labu pārvaldību un sniegt mazākuma deputātiem atbildes uz jautājumiem, kas skar ne tikai pašvaldības intereses, bet arī viņa vadītās kapitālsabiedrības darbību, īpaši tad, ja viņa vadītā kapitālsabiedrība strādā ar ievērojamiem zaudējumiem, kuru segšana ir atkarīga no pašvaldības un valsts atbalsta.
Diemžēl Ventspils pilsētas domes 2019. gada 18. oktobra sēdē, kad Liepājnieka kungs ar domes vairākuma atbalstu tika apstiprināts OC Ventspils valdes priekšsēdētāja amatā, viņš nespēja sniegt mazākuma deputātiem atbildi par to, kā gatavojas izvest Olimpisko centru no darbošanās milzu zaudējumu režīmā. Savukārt vairākuma deputātus šāds jautājums vispār neinteresēja.
Vēl vairāk, runājot par turpmāko ārējā finansējuma piesaistīšanu, par ieņēmumu un izdevumu tālāku optimizāciju, Jurģis Liepājnieks neatstāja iespaidu, ka ir vadītājs, kurš saredz un tic, ka OC Ventspils darbība turpmāk kļūs rentabla, ļaujot pakāpeniski segt iepriekšējo gadu zaudējumus. Bet tieši to jau vairāku gadu garumā sola šīs sporta kapitālsabiedrības valde, nemazinot savu “optimismu” arī tad, ja nākas atzīt – sporta objektu apmeklētāju skaits ne tikai neaug, bet pat samazinās. Jurģis Liepājnieks centās teikt, ka situāciju varētu glābt investīcijas objektu modernizācijai, izdevumu optimizācija, kā arī mērķtiecīgas mārketinga aktivitātes.
ga aktivitātes. Tieši šajā kontekstā uzdevu Liepājnieka kungam jautājumu: kas viņam liedz mazākuma deputātiem atklāt Olimpiskā centra Ventspils finansējuma apjomu Aivara Lemberga vadītajai Ventspils Attīstības aģentūrai (VAA)? Kāds ir šīs aģentūras pienesums Olimpiskā centra mārketinga pasākumos un kura VAA persona konkrēti sniedz mārketinga padomus OC Ventspils vajadzībām? Vai Aivars Lembergs? Vai Jānis Vītoliņš? Vai Guntis Blumbergs? Vai Uldis Boitmanis? Vai Imants Sarmulis? Tas ir, personas, kas ir VAA valdes locekļi. Kādus mārketinga padomus konkrēti šie cilvēki viņam ir snieguši, ja OC Ventspils ik gadus šai biedrībai iemaksā 45 000 eiro? Šo summu mēs, mazākuma deputāti, galu galu atradām Olimpiskā centra Ventspils gada pārskata saimniecisko darbības izmaksu sadaļā.
Diemžēl un zīmīgi, ka VAA mārketinga pakalpojuma saņēmējs Jurģis Liepājnieks uz nevienu no šiem vienkāršajiem jautājumiem nespēja vai nevēlējās atbildēt. Tāpēc šeit ir jāpaskaidro, ka šādā “attīstības aģentūrā” Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, pašvaldības Mārketinga padomes vadītājs Aivars Lembergs ik gadu pamanās saņemt publiskas izcelsmes naudu turpat 100 000 eiro apmērā. Kā valsts amatpersonai viņam šādi mārketinga pakalpojumi Olimpiskajam centram Ventspils būtu jāsniedz par velti. Tā kā tas nenotiek, Lembergs atrodas klasiskā prettiesiskā interešu konflikta situācijā. Turklāt zīmīgi, ka šie t.s. “mārketinga pakalpojumi” nav spējuši OC Ventspils darbību izvest no zaudējumu joslas, bet sporta pasākumu apmeklētāju loks nepieaug. Un tomēr Jurģis Liepājnieks tieši šos izdevumus par Aivara Lemberga vadītās VAA pakalpojumiem nav iekļāvis Olimpiskā centra Ventspils izdevumu optimizācijas sarakstā. Tādejādi VAA ir slogs, kas gremdē, nevis samazina Olimpiskā centra Ventspils zaudējumus. Ironiski, ka šādi “mārketinga izdevumi” tiek pārskaitīti aģentūrai, kuras nosaukumā ir vārds “attīstība”, vai ne?
28.10.2019 / Autors: Ģirts Valdis Kristovskis / Foto: Pixabay
