Jau šajā sestdienā, 12. februārī, Ventspils Teātra namā “Jūras vārti” būs skatāms Jāņa Lūsēna un Kārļa Vērdiņa mūzikls “Zvaigznes bērns”. Izrādes libretu komponists veidojis, ļoti cieši pieturoties pie Oskara Vailda pasakas ar tādu pašu nosaukumu motīviem. Bet pasakas sižets ievīts Kārļa Vērdiņa rakstītos dialogos un dziesmu tekstos. Dienu pirms izrādes (avīzes iznākšanas brīdī dažas biļetes uz mūziklu vēl bija nopērkamas) “Ventspilnieks.lv” sazinājās ar komponistu Jāni Lūsēnu, lai noskaidrotu, kā tad tapa izrāde un ko tās veidotāji vēlas saviem skatītājiem teikt.
Kāpēc Oskars Vailds un “Zvaigznes bērns”?
Ideja par mūziklu, kas veidots pēc Oskara Vailda darbu tekstiem, Jānim Lūsēnam bijusi jau sen: “Patiesībā šī ideja bija īsta zvaigžņu dāvana. Tā radās jau sen, un es biju arī ieminējies par to vairākos teātros, tomēr līdz šim idejas realizācijas tā īsti nebiju radis atbalstu,” saka Jānis Lūsēns.
Jāatzīst, ka pasaka “Zvaigznes bērns” ir visai īpatnēja kā daudzi Oskara Vailda darbi, kas no lasītāja prasa lielu iedziļināšanos, tāpēc daudziem varētu šķist pat nesaprotama. Vaicāts, kādēļ tieši “Zvaigznes bērns”, komponists uzsver tieši šīs pasakas atšķirīgumu no ierastās Vailda literatūras: “Šajā pasakā nav ierastās Vailda romantikas. Tā ir par pašizaugsmi, attīstību un pieaugšanu. Šī pasaka ir par attiecībām ar sevi un apkārtējiem,” uzskata komponists, piebilstot, ka katram ir jāaiziet līdzīgs attīstības ceļš – gluži kā zvaigznes bērnam. Un tieši šī pašizaugsme un sevis izzināšana arī ir galvenais iemesls, kāpēc komponists ķēries pie tik sarežģīta darba un centies to ietvert mūziklā.
“Mūsdienās pusaudžiem ir nepieciešams saprast, kādas ir patiesās vērtības, piedzīvojot līdzīgu izaugsmi, kā “Zvaigznes bērnā” piedzīvoja galvenais varonis,” atzīst komponists. Vaicāts, kas ir izrādes “odziņa”, Jānis Lūsēns atsaucas uz saviem paziņām un amata brāļiem, kuri jau ir redzējuši izrādi: “Visi saka, ka tās ir divas vietas – pirmā, kur galvenais varonis atsakās no savas mātes, un otrā, kur atkal apvienojas ar ģimeni,” par kolēģu vērtējumu stāsta komponists. Protams, par “odziņu” rūpējas arī pati pasaka, tādēļ mūzikls ir tik cieši saistīts ar oriģinālo tekstu.
No idejas līdz mūzikai – pusceļš līdz skatuvei
Izrāžu un mūziklu tapšana ir garš un sarežģīts process, kurā ir iesaistīti ļoti daudzi cilvēki un dažādu jomu profesionāļi. Jānis Lūsēns laikrakstam “Ventspilnieks.lv” atklāj, kā tapis “Zvaigznes bērns”, uzreiz sakot, ka tas nebūt nav tikai divu cilvēku – paša komponista un Kārļa Vērdiņa – nopelns: “Sākumā bija ideja, tad es uzrakstīju izrādes libretu. Es ļoti cieši pieturējos pie Oskara Vailda teksta, jo, manuprāt, tajā ir viss nepieciešamais – emocijas, dinamika un ideja. Pēc tam var ķerties pie mūzikas.” Komponists arī uzsver, ka mūzikls varēja tapt, pateicoties Kultūrkapitāla fonda atbalstam: “Bez šī atbalsta nekas nesanāktu. Tādus lielus darbus nemaz netaisa viens pats, bez finansiāla atbalsta.”
Zināms, ka Jānis Lūsēns raksta mūziku ne vien teātra izrādēm un mūzikliem, bet arī dziesmas un mūziku dažādiem izpildītājiem. “Ventspilnieks.lv” komponistam vaicāja – kāda tad ir atšķirība starp mūzikas rakstīšanu izrādei un viena konkrēta skaņdarba komponēšanu. Jānis Lūsēns atbild skaidri un konkrēti – tās ir divas dažādas pasaules, dažādi procesi: “Izrādē tu veido stāstu, katrai dziesmai ir sava loma mūziklā vai izrādē. Bet, piemēram, no “Zvaigznes bērna” pāri paliks vien dažas dziesmas, kas būs klausāmas ārpus konteksta.” Jau tagad platformā “YouTube” var atrast dažas dziesmas no izrādes, kas klausītājam pieejamas jebkurā laikā, pat neapmeklējot mūziklu.
Izrādes tapšana – galvenais ir sadarbība
Pēc mūzikas tapšanas tiek radīti vārdi, kur komponistam nepieciešama sadarbība ar dzejnieku, tekstu autoru: “Kad bija gatavs librets un mūzika, Kārlis Vērdiņš šo visu ietērpa ļoti skaistos dialogos un dziesmu tekstos. Un es nespītējos pretī izmaiņām un idejām nevienā posmā. Var jau iespītēties, bet tad rezultāts nav tik labs, jo visa pamatā ir sadarbība.”
Taču arī tad, kad mūzika un teksts ir gatavs, uzreiz nesākas darbs ar aktieriem un solistiem, patiesībā līdz tam vēl garš ceļš ejams: “Pirms darba ar solistiem ir jāizveido darba fonogrammas. Tās ir nepieciešamas, jo mēģinājumu procesos stundas laikā mūziku atskaņo pat 20 reizes, tādēļ to nedara mūziķi, bet fonogramma,” mūzikla tapšanas aizkulisēs mūsu lasītājus ieved komponists. Tikai pēc fonogrammu izveides sākas darbs uz skatuves – visiem kopā, ar scenogrāfiem, horeogrāfiem un solistiem: “Režisors pasaka, kur vajag skaņu efektu, kur mazliet garāk, kur īsāk, un arī pasaka, ja vajag kādu pauzi vai tempa izmaiņu.” Tieši veiksmīga sadarbība ir laba gala rezultāta pamatā.
“Zvaigznes bērns” – laimes stāsts
Jānis Lūsēns mūziklu “Zvaigznes bērns” sauc par laimes stāstu, jo ļoti paveicies ar komandu: “Es esmu pateicīgs režisoram Mārtiņam Kagainim, kurš šajā nenoteiktajā laikā uzņēmās veidot tik sarežģītu izrādi.” Mūzikla komanda ir ļoti saliedēta un strādā pie tā, lai visiem būtu vienāds redzējums par galarezultātu.
Mūziklā galvenās lomas atveido Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas audzēkņi Patriks Tabaks un Markuss Rūtentāls. Jauniešu iesaiste mūziklā ir lieliska iespēja jauniešiem attīstīt savas iegūtas prasmes uz lielās skatuves: “Mūzikls ir tapis sadarbībā ar vokālās pedagoģes Annijas Putniņas izlolotajiem audzēkņiem. Lai arī uz skatuves ir arī pieredzējuši dziedātāji, lielākā daļa lomu ir tieši audzēkņiem un absolventiem.” Runājot par pieredzējušo dziedātāju – Zigfrīda Muktupāvela, Uģa Rozes, Katrīnas Dimantas un citu – iesaisti izrādē, Jānis Lūsēns atzīst, ka ar lomu sadali problēmu nebija: “Jau rakstot mūziku, es galvā dzirdēju, kuram mūziķim piestāvēs konkrētā loma un dziesma. Jaunajiem solistiem ir ļoti laba iespēja darboties kopā ar tādiem pazīstamiem un pieredzējušiem mūziķiem.”
Protams, mūziklam nepieciešams arī tīri tehnisks atbalsts – uz skatuves ir redzamas dekorācijas, aktieriem mugurā ir krāšņi tērpi, bet aizkadrā tiek izmantota tehnika: “Es varu tikai apbrīnot Aigara Dinsberga [“Producentu grupa 7” vadītājs] uzņēmību šādā laikā organizēt mūziklu tik daudz dažādās vietās Latvijā. Nepieciešams pārvest dekorācijas, tehniku, gaismas, tērpus. Ne par velti lielie teātri reti rāda izrādes izbraukumā. Tas ir ļoti sarežģīti.” Jānis Lūsēns saka milzīgu paldies komandai par lielisko darbu, kā arī izceļ citus palīgus izrāžu tapšanā: “Noteikti jāsaka paldies “LMT”, kuri ir nodrošinājuši, ka izrāde ir nofilmēta un būs redzama “LMT Straumē”. Palīgi ir ļoti svarīgi.”
Izrāde visiem – gan lieliem, gan maziem
Vaicāts, kāda vecuma auditorijai viņš iesaka apmeklēt izrādi, Jānis Lūsēns saka, ka īsti jau vecuma ierobežojuma nav: “Varbūt trīsgadniekam nešķitīs pārāk interesanti, bet kopumā es teiktu, ka “Zvaigznes bērns” ir mūzikls visai ģimenei. Izrāde ir spraiga, dinamiska, un katrs atradīs kaut ko, kas patīk vislabāk.”
Komponists arī norāda, ka izrāde labi parāda to, kas mūsdienās sabiedrībai nepieciešams arī ikdienā: “Mums vajadzētu iemācīties notīrīt sniegu pašiem, nevis dusmoties uz sētnieku. Vajadzētu pacelt papīrīti, kas mētājas uz ielas. Ja sabiedrības attieksme nemainīsies, es nezinu, kas notiks ar pasauli.” Komponists cer, ka izrāde liks aizdomāties par to, ko darām ikdienā, un kas nepieciešams, lai uzlabotu paši savas dzīves gaitas un nākotni.
Mūzikls “Zvaigznes bērns” būs redzams šajā sestdienā, 12. februārī, Ventspils Teātra namā “Jūras vārti”. Biļetes joprojām var iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs. “Ventpilnieks.lv” aicina ikvienu pavadīt sestdienas pēcpusdienu ar kvalitatīvu mūziku un lieliskiem izpildītājiem!
11.02.2022. / Autors: Ance Miķelsone / Foto: No personīgā arhīva
