Straujākais algas pieaugums pēckrīzes periodā, saka Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece. Un tam ir pamats, jo pērn vidējā bruto alga jeb alga “uz papīra” bija 926 eiro, kas ir par 7.9% jeb 67 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējās algas kāpumu izjuta visas nozares, bet atalgojums visspējāk auga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī izglītības darbiniekiem. Neto alga jeb alga “uz rokas” auga nedaudz lēnāk – par 7%. Tas skaidrojams ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas īpatnībām. Inflācija noēda daļu algas pieauguma, un iedzīvotāju pirktspēja jeb rocība vidēji auga par 4%, kas ir nedaudz lēnāk nekā gadu iepriekš.
Trīs galvenie faktori, kas noteica vidējās algas palielināšanos – silstošais darba tirgus, legalizācijas efekts un produktivitātes kāpums. Darba tirgus uzsilšana izpaužas pieaugošās darba devēju grūtībās atrast darbiniekus ar atbilstošām prasmēm. Bezdarba līmenis Latvijā jau ir diezgan zems, ja salīdzinām ar vēsturi, un turpina samazināties. Uz vienu vakanci pērn vidēji bija vien pieci bezdarbnieki (mazāk bija vien “treknajos” gados). Šādos apstākļos, lai piesaistītu vai noturētu darbiniekus, darba devējiem par darbaspēku ir jāmaksā vairāk. Līdz ar aktīvāku darbu ēnu apkarošanas jomā daļa aplokšņu algu tiek legalizēta jeb maksāta oficiāli, kas statistikā parādās kā algas kāpums, lai gan patiesībā darba ņēmējs savā maciņā pieaugumu neizjūt. Vēl viens būtisks faktors, kas sekmēja algu izaugsmi, bija produktivitātes kāpums (ap 4%) – darbinieki vidēji bija ražīgāki un nopelnīja sev lielākas algas.
Šogad algas augs vēl brašāk! Papildus darba tirgus silšanai stimulu bruto algu kāpumam dos minimālās algas celšana par 50 eiro jeb 13%, kas cita starpā varētu veicināt arī būtiskāku aplokšņu algu legalizāciju. Pēc Swedbank prognozēm vidējās bruto darba samaksas pieaugums nākamgad pietuvosies 10%. Savukārt darbaspēka nodokļu samazināšanas ietekmē neto alga augs vēl jestrāk. Lai gan šogad tiek gaidīta lielāks cenu kāpums (3,7%) nekā pērn, spējais algu pieaugums nodrošinās būtiski straujāku pirktspējas kāpumu, kas lielai daļai pavērs iespēju iegādāties kādu lielāku pirkumu.
Kā algu kāpums ietekmē konkurētspēju un emigrāciju? Ienākumu līmenis Latvijā atpaliek no Rietumeiropas valstu ienākuma līmeņa, kas mudina daudzus doties labāk atalgota darba meklējumos ārpus Latvijas robežām. Šī iemesla dēļ strauja algu izaugsme un tuvošanās vidējam ienākumu līmenim Eiropas Savienībā ir ļoti vēlama. Ir signāli, ka emigrācijas plūsmas lēnām noplok. Tomēr no otras puses, ja skriesim pārāk ātri, proti, algas augs ātrāk par ražīgumu, varam paši sev iešaut kājā. Nesamērīgs algu pieaugums apdraud konkurētspēju un var negatīvi ietekmēt mūsu spēju eksportēt, kas nozīmē mazākus ienākumus. Pagaidām gan konkurētspēja nav iedragāta. Lai tas nenotiktu nākotnē, ir svarīgi investēt ražīguma celšanā.
Autors: Agnese Buceniece / Foto: LETA
