Mediju ziņa: “(..) Kā saka ne viens vien amerikānis, Tramps ir sadarījis daudz lietu, lai būtu iemesls sākt impīčmentu, bet politiskā pretinieka sagrāvei domātas informācijas iegūšana, iesaistot ārvalsts galvu, droši vien izklausās viskliedzošāk. Administrācijas atteikums ļaut izlūkdienestu ģenerālinspektoram atklāt Kongresa likumdevējiem informāciju par trauksmes cēlēja apsūdzību neskan prezidentam par labu.” (No Āra Jansona komentāra portālā “Delfi”)
• • •
Gadījums, par kuru raksta “Delfu” komentētājs Āris Jansons, protams, nekādi nav saistīts ar norisēm pašu mājās – ne tikai Ventspilī, bet arī visā Latvijā. Un vairāk saistīts ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām tur, okeāna viņā pusē. Taču tēma, kuru aizskāris kolēģis Jansons, noteikti ir paplašināma un attiecināma arī uz norisēm mūspusē. Īpaši, ja runājam par komentārā minēto Trampa administrācijas atteikumu dot informāciju ASV Kongresa likumdevējiem… Kā visiem zināms, pilnvērtīgi vērtēt, analizēt un spriest par tādām vai citādām norisēm ir iespējams vien tad, ja ir zināms maksimāli liels informācijas apjoms jeb, citiem vārdiem runājot, lai pats secinātu, ka konkrēta grāmata ir laba vai slikta, tā vispirms pašam jāizlasa, nevis jābalsta savi secinājumi uz kāda trešā avota (lai cik šķietami kompetents tas nebūtu) jau iepriekš izdarītajiem secinājumiem.
Un šādā kontekstā citētais “Delfu” komentārs ir ļoti pamācošs arī Ventspilī. Protams, runa ir par visu Ventspils “likumdevēju”, proti, pilsētas domes deputātu spējām un, kas sevišķi būtiski, iespējām pilnvērtīgi darīt savu darbu – pieņemt lēmumus Ventspils iedzīvotāju labā. Un šajā ziņā visnotaļ odiozā pašreizējā ASV prezidenta Trampa paņēmieni patiesas un aptverošas informācijas plūsmas ierobežošanā apbrīnojami līdzinās mūsu pilsētas neaizvietojamā “prezidenta” jau ilgstoši piekoptajām “labas pārvaldības prakses” tradīcijām: maksimāli liegt informāciju par pilsētas vadīšanu, finansēm, attīstības plānošanu un citiem tikpat svarīgiem jautājumiem opozīcijas deputātiem. Kas zina, varbūt prezidents Tramps, stājoties amatā, ir iedvesmojies no Ventspils vadītāja…
Taču runa nav tikai par to, cik daudz par pilsētas dzīves organizāciju, plānošanu un finansēšanu zina vai nezina opozīcijas deputāti. Jo galu galā pat gadījumā, ja opozīcija zina pilnīgi visu, ar pozīcijas deputātu balsīm viņu viedoklis tāpat tiks pārbalsots. Runa ir par daudz plašāku problēmu. Proti, informācijas pieejamība pati par sevi vēl negarantē, ka iegūtās ziņas tiks izmantotas un, svarīgākais, kā tiks izmantotas. Tās vispirmām kārtām ir pamatu pamats, lai veidotu kvalitatīvu un pilnīgā informācijā balstītu kompleksu skatījumu par pilsētas un perspektīvā arī apvienotā Ventspils novada attīstību. Jo pēc būtības informācijas liegšana ir ilgtermiņa “pasākums”, kas jau tālākā perspektīvā liedz pašreizējo vietvalžu “komandas” konkurentiem sagatavot alternatīvu pilsētas attīstības politiku. Turklāt ļauj arī pie varas esošajiem nokritizēt jebkuru konkurentu piedāvāto risinājumu – sak, tas nav iespējams, jo nav iespējams, bet šis priekšlikums vispār ir nerealizējams, kamēr, piemēram, šis – balstīts mākoņos…
Tātad maksimāli plaša pieeja informācijai ir atslēgas lieta ne tikai šodienas lēmumu pieņemšanai, bet arī godīgai un taisnīgai valsts un pašvaldību pārvaldībai nākotnē. Zinot visu informāciju gan par iespējām, gan pieejamo finansējumu, gan risinājuma mehānismiem, gan jau iesāktajiem projektiem, kandidātam ir viegli sagatavot ļoti konkrētu piedāvājumu vēlētājiem jebkurā dzīves jomā. Kamēr oponenta priekšlikums būs balstīts vien pieņēmumos, tāpēc – nekonkrēts un vispārīgs. Tikai viens piemērs: zinot, ka jau šobrīd norisinās darbs pie jaunu sabiedriskā transporta maršrutu izstrādes, ir viegli solīt, ka tiks ieviesti tik un tik jauni maršruti, bet citos maršrutos jau uzreiz pēc vēlēšanām tiks veikti uzlabojumi. Kamēr konkurents, nezinot neko par šādiem projektiem, var piedāvāt vien vispārīgo – “uzlabosim sabiedriskā transporta sistēmu”. Piekritīsiet, tie taču ir pilnīgi atšķirīgi piedāvājumi. Gan kvalitātes, gan kontroles ziņā…
Un šādā gaismā Ventspils iedzīvotāju ievēlēto opozīcijas četrinieka deputātu nemitīgie prasījumi pēc pieejas pilsētas attīstībai nepieciešamās informācijas jau izklausās pavisam citādi. Nevis pēc opozīcijas deputātu “žēlošanās” par apspiešanu, bet gan pēc plānveidīgas un mērķtiecīgas rīcības, lai pēc iespējas ilgāk esošie patvaldnieki noturētos pie varas pilsētā (un arī plānojamajā “lielajā” novadā).
01.10.2019 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
