MEDIJU ZIŅA. Īsi pirms Lieldienām Ventspils Augstskolā (VeA) notika Saeimas deputātes, ZZS Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu saraksta līderes, bijušās finanšu ministres un vienlaikus arī VeA absolventes Danas Reiznieces – Ozolas lekcija ar zīmīgu nosaukumu Lielu projektu vadība. Vai lidojums uz Marsu un nodokļu reforma ir vienvirziena ceļojums?.
Nenoliedzami, nokļūt uz Marsu un atpakaļ ir iespējams. Ja pareizi lido. Izdzīvot pēc lielizmēra projekta jeb pērnās nodokļu reformas arī. Teorētiski. Te, protams, jāņem vērā, ka atpakaļ no Marsa būs iespējams nokļūt vienīgi tad, ja turp lidojošais kosmosa kuģis būs gan aprīkots ar mūsdienīgākajām tehnoloģijām, gan visas vadības ierīces darbosies saskaņoti, astronautu ekipējumā netrūks nekā, bet paredzētā lidojuma plāns būs sastādīts perfekti. Līdzīgi ir arī ar valsts un, pats galvenais, tās iedzīvotāju ieguvumiem no nodokļu reformas.
Būtu dīvaini iedomāties, ka bijušās ministres aktīvi “kūrētais” nodokļu reformas projekts (ja turpinām analoģiju ar lidojumu uz Marsu) darbotos arī “kosmiskajos apstākļos”. Ai, bijām piemirsuši skafandram pierīkot skābekļa piegādei nepieciešamo šļauciņu. Nu, nekas. Vismaz skābekļa balons taču uz muguras astronautam ir. Tātad gan jau izdomās, kā tikt pie nepieciešamā gaisa malka. Labi, kaut kur nesarēķinājām tās vajadzīgās trajektorijas līdz galam. Un raķete pašāvās Marsam garām. Nu, nekas, arī uz Jupitera taču galu galā izpētīšanai interesantu lietu pietiek. Ak, kaut kā nesalāgojas savā starpā kosmosa kuģa un vadības centra datorsistēmas? Tas taču sīkums. Līdz Marsam ceļš tāls, gan jau vēl paspēsim piestrādāties. Tiešām atgriezties no šī vienvirziena ceļojuma nav iespējams? Nav vērts celt trauksmi. Galu galā uz Zemes ir pārapdzīvotība, un pāris astronautu palikšana Visuma tumsā un klusumā nekādu lomu nespēlē. Turklāt, iedomājieties, kādu pieredzi mēs ieguvām no šīs “vienvirziena misijas”. Tagad taču mēs daudz labāk zinām, kā jādara nākamreiz.
Aptuveni tāda varētu būt provizoriskā lekcijas norise, lai demonstrētu spēju nodrošināt “lielo projektu vadības” panākumus. Ko tur teikt, vecajā teicienā – gribējām, kā labāk, sanāca, kā vienmēr – ir krietna daļa taisnības. Teju nogalinātā sporta un kultūras mecenātisma un atbalsta sistēma. Samudžinātā progresīvā nodokļa aprēķināšana, kas novedusi pie iedzīvotāju “palikšanas parādā” valstij. Visai īpatnējā autoratlīdzības valstij maksājamās daļas aprēķināšana. Ierindas uzņēmēju un uzņēmumu izdevumu palielināšanās, lai vispār grāmatvedībā tiktu skaidrībā ar nodokļu administrēšanas kārtību. Īsta šaha lielmeistara cienīgu kombināciju apguve, lai spētu izsekot līdz nodokļu likumdošanā iestrādātajām “normām”… Un visam pāri – misijas apziņa, ka gan jau sanāks. Gan jau pierīvēsimies. Un nākamgad visiem jau būs vieglāk saprast, ko vispār reformas autori ar nodokļu sistēmu domājuši. Bet ja arī kaut kas nedarbosies, tad vienmēr taču ir iespēja “pārtaisīt”. Kā zaudējuma analīze pēc neveiksmīgas šaha partijas. Lūk, šeit izspēlēju ar zirdziņu, bet vajadzēja ar torni. Nākamreiz jādara tā.
Bēdīgākais šajā faktā ir tas, ka nodokļu reforma tiešām ir izrādījies teju vai vienvirziena ceļojums uz Marsu. Tikai astronautu, kuriem atgriešanās nebūs iespējama, lomā ir visa valsts un visi tās iedzīvotāji. Būtībā nodokļu reforma izrādījusies teju vai pseidozinātnisks eksperiments. Izdarīsim tā, skatīsimies, kas sanāks. Un šāda pieeja valstiski svarīgiem jautājumiem ir, maigi izsakoties, bezatbildīga. Bet, sakot jau pavisam pēc būtības, vienkārši katastrofa. Labo darbu čempionu paveiktais šajā ziņā ir īstenu čempionu cienīgs. Paveiktais, it kā taču gribot tikai labu… Veselības “divu grozu” sistēma. Pusdarītie darbiņi zemkopības sektorā. Satiksmes ministrijas “ķēpāšanās” ap tranzīta jautājumiem, elektrovilcienu iepirkumu, ceļu remontiem. Valdības nespēja līdz galam novest nevienu nopietnāku ieceri. Bet nodokļu anti-reforma, protams, ir pāri visam. Tāpēc, ka skar jebkuru no mums. Jebkuru.
Tieši tāpēc valsts pārvaldē nebūtu vietas eksperimentiem ar valsti un tās iedzīvotājiem. Jaunās valdības dienaskārtībā tagad ir administratīvi teritoriālā reforma. Interesanti, vai arī tā būs vien kārtējais eksperiments? Kā tas Danas Reiznieces – Ozolas hipotētiskais lidojums uz Marsu. Palaidīsim to kosmosa kuģi. Un tad skatīsimies, kas sanāks…
P.S. Nereti Eiropas “birokrāti” tiek vainoti, ka visi procesi ir lēni, diskusijas par ilgu, bet saskaņotāju par daudz. Bet varbūt, ka tieši tāpēc ES joprojām funkcionē, ka tur – Briselē – tomēr nestrebj karstu, nemēģinot eksperimentēt ar Eiropas Savienību…
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
